Pēdējā glābšanas iespēja Alfijam: vienīgā cerība ir Vatikāns

Ceturtdiena, 05 Aprīlis 2018 22:34

Papildināts pl. 8:00: Vakar vakarā kļuva zināms, ka Alder Hey Children’s Hospital šodien neatvienos mākslīgo elpināšanu, bet piekrita izvērtēt jaunas ārstēšanas iespējas Alfijam Evansam. Iespēja izglābt bērnam dzīvību paliek atvērta, bet situācija joprojām ir draudīga.

 

 

“Lūdzu pāvestu mums palīdzēt. Pazemīgi lūdzu! 28. martā pāvests ir saņēmis manu patvēruma lūgumu Vatikānā” – Alfija Evansa (Alfie Evans) tēvs Toms Evanss intervijā stāsta par pārcilvēcisko piepūli cīņā, lai aizsargātu savu bērnu pret Anglijas medicīnas un tiesas sistēmu, kas “nepacietīgi gaida viņu iznīcināt, kamēr mans dēls cīnās par dzīvību”.

Pēc visiem eitanāzijas sprieduma pasludinājumiem no angļu tiesas sistēmas instanču puses, vienīgā cerība Alfija Evansa vecākiem, Tomam Evansam (Thomas Evans) un Keitai Džeimsai (Kate James), ir katoliskā Baznīca, kurai viņi pieder. Par šo traģisko cīņu par bērna dzīvību civitas jau ir pulbicējusi rakstu (lasi šeit).

Alfijs Evanss ir Anglijā dzimis 23 mēnešus vecs bērns, kurš pēc krūškurvja infekcijas un kļūdainas antibiotiku terapijas jau 15 mēnešus ir pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta Liverpūles slimnīcā Alder Hey Children’s Hospital.

Vakar vakarā pl. 22.15 pāvests ierakstīja savā tvitera kontā, lai Alfijs arī turpmāk saņem palīdzību, un lai “viņa vecāku dziļās ciešanas tiek uzklausītas”.

Tagad bērna tēvs lūdz pāvestu pieņemt viņu Vatikānā kopā ar bērnu: “28. martā Svētais Tēvs ir saņēmis manu patvēruma lūgumu Vatikānā. Divas dienas pavadīju pilnīgā neziņā, tāpēc piezvanīju apustuliskajam nuncijam Londonā. Esmu runājis ar viņu vairākas reizes, saņemot apstiprinājumu, ka viņš ir runājis ar pāvestu Alfija sakarā, bet neko vairāk viņš man nezināja teikt. Lūdzu pāvestu mums palīdzēt. Es no jauna atkārtoju savu lūgumu, ka mums ir nepieciešami tikt pieņemtiem Vatikānā, jo šeit Alfijs nespēs izbēgt no drošas nāves: šeit viņam nevis palīdzēs, bet nogalinās.” Toms Evanss to skaidro portālam NuovaBQ, atgādinot daudzus mēģinājumus, kas bija izdarīti, lai pasargātu bērnu pret medicīnas un tiesas sistēmu, kas “nepacietīgi gaida viņu iznīcināt, kamēr mans dēls cīnās par dzīvību”.

Pēc lēmuma, ko pasludināja Eiropas Cilvēktiesību tiesa, pēdējā iespējamā tiesas instance Evansam, slimnīcas mediķi uzstāj, lai mākslīgā elpināšana tiek nekavējoties atslēgta. Toms tam pretojās, bet tagad “viņi ir nolēmuši, šo piektdien, 6. aprīlī, viņi vēlas nogalināt manu dēlu. Mēs esam vienkārši iznīcināti”.

Kārtējo reizi to plāno izdarīt piektdien, kā tas notika ar Čārliju Gardu, kurš mira – ievērosim to – pl. 15.00 pēcpusdienā. Ja Alfijs netiks glābts, tad visdrīzāk viņš nomirs tāpat kā Isaja Hastrups (Isaiah Haastrup) pagājušā gada 8. martā, atslēdzot viņam elpošanu: viņš elpos patstāvīgi, kā jau tas tika divas reizes parādīts ārstiem, kas bija pārliecināti, ka bērnam bija jāmirst jau pirms 15 mēnešiem, ka pēc savas veselības stāvokļa viņš nav uz miršanas robežas. Pēc tam, kā tas notika ar citiem bērniem, kuriem mediķi ir atslēguši elpināšanas aparātu, un kas ir elpojuši kādu laiku patstāvīgi, viņš nosmaks ciešanās.

Un tomēr, alternatīvs ceļš ir iespējams: pakāpeniski samazināt zāļu devu un pārmaiņus pakāpeniski kombinēt mākslīgo elpošanu ar dabisko, lai redzētu, vai mazais spēs elpot pats saviem spēkiem, vai vajadzēs gatavoties traheostomijas operācijai. Visi šie piedāvājumi, kā skaidroja Toms, bija liegti ģimenei. Un tas nav tikai tāpēc, ka clobazam zāles ar nomierinošu efektu, kas tiek dotas Alfijam mēnešiem ilgi, pārspīlējot dozas, kas neatbilst bērna vecumam un svaram un kas pēdējo nedēļu laikā ir sasniegušas 14,1 mg.

Toms pastāstīja, ka “pašā sākumā dēla aprūpējošais ārsts piedāvāja samazināt dozu līdz 3 mg. Nav iespējams izskaidrot, kāpēc vēlāk slimnīca palielināja dozu piecas reizes, redzot, ka jau pašā sākumā šāda doza tika uzskatīta krietni par augstu.

Šajās dienās Evansa vecāki uzstāja, lai zāļu deva tiek samazināta. Pirms divām dienām zāļu doza tika viegli samazināta no 14,1 mg līdz 11,8 mg, bet ar to pietika, lai bērns spētu izdarīt labus septiņus elpas vilcienus.

Pagājošo otrdien sabiedrības uzmanības lokā nonāca ziņa, ka citā Anglijas slimnīcā (Derby Royal Hospital) bērns vārdā Dilans (Dylan Askin), kuram pēc ārstu prognozēm nebija nekādas cerības, pēc mākslīgās elpināšanas atslēgšanas iesāka elpot patstāvīgi. Tas notika 2016. gada Lielajā Piektdienā. Pirms kādiem sešiem mēnešiem Anglijas bērnu slimnīcā Birmingham Children's Ospital, pēc tam, kad māte tika apsūdzēta, ka viņa liek savam bērnam ciest, arī Alfi Mcmahon tika atslēgta elpināšana. Arī šajā gadījumā mazais bērns izdzīvoja. Tas viss mudina uzdod jautājumu, ja tas ir Anglijas slimnīcu protokols, cik daudz bērnu tiek pakļauti nāves draudiem tā vietā, lai saņemtu palīdzību dzīvot? Kas tā par sistēmu, kuras veidotāji jau iepriekš izlemj, par kura dzīvību ir vērts cīnīties un kurš tiek uzskatīts par nepilnvērtīgu invalīdu, kuram jāmirst?

Labi, pieņemsim, ka tā ir slimīga mūsdienu efektivitātes nacistu mentalitāte, kas dzīvības vērtību un tiesības uz aprūpi izvērtē saskaņā ar saviem patvaļīgi nospraustiem priekšstatiem par dzīves “kvalitāti”. Pieņemsim, ka mēs dzīvojam tik perversā pasaulē, kurai izdevies izkropļot cilvēku, arī ateistu, tik tālu, ka viņš ir zaudējis instinktu spontāni vēlēties glābt bērnu, kurš cieš.

Mēs to pieņemam, apzinoties, ka no laika gala ticīgiem tiek prasīts cīnīties pret tumsības varu.

Mēs tomēr ceram, ka šo jauno bērnu mocekļu priekšā, kurus nonāvē relatīvisma diktatūras piekritēji, kuru nevainīgais upuris vairāk nekā jebkas cits aktualizē Kristus upuri, Baznīca kļūst par dzīvības aizstāvības citadeli. Arvien skaidrāk redzam, ka Benedikts XVI nepārspīlēja, kad teica, ka relatīvisma diktatūra ir bīstamāka par nacismu. Tādējādi kļūst arī skaidrs, ka, ja Baznīca padodas, tad cilvēkam, kurš vienmēr bija radis tajā vienīgo drošo ostu, vairs nav nekāda glābiņa no tās varas, kas cilvēku grib padarīt par eigēnikas utopijas vergu.

 

 

Avots: Benedetta Frigerio, Ore decisive per Alfie, l'unica speranza è il Vaticano, lanuovabq.it.

Foto: lanuovabq.it.

Tulkoja Aleksandrs Briedis

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 06 Aprīlis 2018 08:00