Turīnas līķauta attēla 3D atveidojums

Uzrakstīja  Ceturtdiena, 05 Aprīlis 2018 00:21

Izmantojot Turīnas līķautu, Padujas universitātes slimnīcas darba grupa pēc diviem skrupuloza darba gadiem izveidoja trīs dimensiju Kristus figūru, precīzi atveidojot mocītā un krustā sistā Jēzus atveidu. Milimetru pēc milimetra tika pētīts Turīnas līķauta priekšpuses un aizmugures attēls, iezīmējot ķermeņa formas un hipotētisko attālumu starp ķermeņa sāniem un līķautu, sasniedzot pilnīgu saskaņu starp atveidoto ķermeni un lina audeklu, kas to apsedza.

Kristus ciešanu skulptūra ļauj redzēt, ka Jēzus bija ārkārtēji skaists cilvēks, majestātiska un ķēnišķīga izskata, ar savu 180 cm augumu, kad vidējais augums viņa laikmetā bija ap 165 cm.

“Mēs esam pārliecināti, ka beidzot mūsu rīcībā ir precīzs attēls, kā Jēzus izskatījās virs zemes”, atzīst profesors Džulio Fanti. “No simboliskā redzes viedokļa mūsu darbs apstiprināja daudzas svarīgas atziņas”, intervijā teica profesors, “piemēram, ievērojamu līķa sastingumu cilvēkam, kas tika ietīts līķautā, kas saskan ar krustā sišanas faktu.” Medicīnas profesors atzīst, ka Jēzus ķermenis skulptūrā ir nosvēries uz labo pusi, jo nāves brīdī, kā par to liek domāt līķauta attēls, viņa labais plecs bija izsists tik nopietni, ka ievainoja nervu.

“Tātad tie ir kārtējie nozīmīgie norādījumi, kas apstiprina līķauta cilvēkā Jēzu Krustu, kurš bijā piesists krustā. Mūsu pētījums arī izcēla citas medicīniskās nianses, kas mums ļauj saprast, kādas mocības mūsu dēļ izcieta šis cilvēks”. Pēc Turīnas līķauta izpētes datiem Jēzus miesu klāja vairāk nekā 600 šaustīšanas rētas, neskaitot sāna ievainojumus, ko līķauts neatspoguļo. Jaunā skulptūra atspoguļo šos ievainojumus ar sarkanās krāsas triepieniem.

Skulptūras autors ir itāļu tēlnieks Serdžo Rodella no Padujas, kurš pirmo reizi savas bagātās četrdesmit gadu ilgās tēlnieka karjeras laikā bija ķēries klāt šāda veida projektam. Rodella teica, ka viņa priekšā bija neiespējams darbs, kā to atzina amerikāņu kolēģi, jo viņa uzdevums bija plastiski rekonstruēt attēlu, kuru uzlūkojot, pirmajā acu uzmetienā ir grūti pat kaut ko skaidri saprast.

Turīnas līķauts ir linu audekls, kuru nu jau gadsimtu pēta dažādi modernās zinātnes nozaru pētnieki, apstiprinot, ka tas nāk no pirmā gadsimta Jeruzalemes apkaimes, un kuru ticīgie atzīst par to pašu audeklu, kas minēts visos četros evaņģēlijos – linu drēbi, ko nopirka Jāzeps no Arimatejas un, noņēmis Jēzus miesu no krusta, ietinis, guldīja savā jaunizcirstajā kapā.

Turīnas līķauta attēls ir Dieva cilvēkmīlestības liecinieks, jo tas “fotogrāfiskā” veidā atspoguļo Kristus ciešanas un nāvi. Taču vienlaikus tas ir arī dzīvības liecinieks, jo asinis, kas pārklāja ievainojumu rētas, ir dzīvības zīme. Turīnas līķauts ir arī Kristus augšāmcelšanās liecinieks, tāpēc ka attēls, par kura izcelsmi zinātne joprojām nespēj pateikt galavārdu, ir izveidojies, dievišķās enerģijas spēkā augšāmcelšanās brīdī, kā to skaidro ticības loģika.

Šogad Padujā garajā pētījumu posmā notika pagrieziena punkts, jo šis “fotogrāfiskais” attēls nu jau ir rekonstruēts arī plastiskā skulptūrā, kuru uzlūkojot, pārņem prieks, jo līdz ar to tuvāk pazīstam Kristu un varam Viņu vairāk iemīlēt.

Aleksandrs Stepanovs

Vairāk šajā kategorijā: « Gavēņa filma “Būda”