Bijušais sātanists kļūst par katoļu līderi un ticības skolotāju

Trešdiena, 04 Aprīlis 2018 10:09

Dāvids Arias (David Arias) ir ievērojams ticības līderis Dienvidkalifornijas katoļu vidū. Viņš ir iesaistīts daudzos evaņģelizācijas pasākumos gan San Bernardino diecēzē, gan savā galvenajā kalpošanas apustulātā “Cerības pravieši”, kura ietvaros viņš apmāca katoļu līderus izplatīt un aizstāvēt katolisko ticību. Taču, kad viņš liecina par savu ticības ceļu, klausītājus šokē tas, ka pirms divdesmit gadiem Dāvids bija iesaistīts nevis katoļu lūgšanu grupās, bet sātanistu sektā.

“Kungs ir varens”, viņš apgalvo, “soli pa solim ar Viņa žēlastības atbalstu es spēju mainīties”.

 

Dāvidam ir 40 gadi. Viņš piedzima Meksikā, bet 16 gadu vecuma kopā ar vecākiem pārcēlās uz Kaliforniju, kur skolas biedri viņu mudināja izmēģināt kādu okultu spēli, un piedāvāja to izdarīt kapsētā, lai ieietu kontaktā ar ļaunajiem gariem.

 

Pat ja viņš bija uzaudzis ģimenē, kas Meksikas kultūras kontekstā tradicionāli bija katoliska, Dāvids atzīst, ka pusaudža gados viņš bija pastāvīgā konfliktā ar vecākiem un tuviniekiem un sevi raksturo, ka “nemiera cēlāju”. Tā kā viņa ticībai bija trausli pamati, jaunajiem draugiem nebija grūti pārliecināt puisi ņemt dalību slepenajās ballītēs, kur notika visāda veida seksuālās izdarības un neierobežota alkohola un narkotiku lietošana.

 

Tāpat nebija daudz jāpiepūlas, lai viņu ievilktu noslēgtā grupā, ko sauca par “sātana baznīcu”. Arias liecina, ka sātanisti “noraida, ienīst un zaimo Dievu”. Grupā, kurā viņš iesaistījās, bija ap 80 dalībnieku. Rituāli katrā sātanistu grupā ir dažādi. Pēc Ariasa liecības viņu grupa pulcējās reiz mēnesī uz tā saucamo “melno misi”.

Šajā grupā bija cilvēki no dažādām etniskajām grupām un sociālajiem slāņiem ar visāda veida idejām, kuri stilizēti izmantoja melno krāsu apģērbā, kā arī krāso matus un acis melnā krāsā, līdzīgi gotu subkultūrai ar grima palīdzību piešķir sejai „līķa” bālumu, citi savukārt ģērbās normāli un veica parasto jurista, mediķa vai inženiera darbu.

 

Grupai, kurai piederēja Arias, bija trīs iniciācijas pakāpes. Pirmā aptvēra iesācējus, kas sekoja rituāliem. Otrajā bija vairāk pieredzējušie, kas veica dzīvnieku – žurku un kaķu – upurēšanu, dzerot viņu asinis un metot lāstus uz citiem. Trešā veica cilvēku upurēšanu, starp kuriem varētu būt noklīduši pusaudži vai sektas locekļiem dzimušie bērni. Īpašu interesi grupa veltīja pusaudžu meitenēm, jo viņas varēja palikt stāvoklī un tad viņu bērnus varēja upurēt. “Tīņi”, atzīst Dāvids, “vienmēr kaut ko meklē, viņi ir atvērti uz dažādiem eksperimentiem. Tāpēc viņi viegli uzķeras uz seksu un narkotikām”.

 

Sekta slēpās no policijas un draudēja nogalināt ikvienu, kas atklās sektas iekšējo darbību. Dāvids bija viens no jaunākiem sektas locekļiem.

 

Dāvids darbojās sektā četrus gadus. Tā kā viņš bija atsvešinājies no ģimenes, vecāki nenojauta par viņa iesaistīšanos destruktīvā grupā, viņa savādo ģērbšanas veidu vērtējot kā īpašu stilu. Tomēr četru gadu laikā Dāvids bija smagi vīlies, viņš atzīst, ka neatrada nekādu piepildījumu, viņu pavadīja pastāvīgs “iekšējais tukšums”. Kādu dienu viņš gāja garām baznīcai un, ieraudzījis krustu apstājās, cieši to uzlūkoja un izaicinoši jautāja Dievam: “Vai tu vari man piedāvāt kaut ko vairāk, nekā sātans?”.

Viņš atzīst, ka saraut saites ar grupu bija ļoti grūti, bet “Kungs, kas iesāka strādāt manī, visu izmainīja”.

 

Atgriezties Baznīcā, Dāvids nodibināja ģimeni un šobrīd audzina trīs bērnus. Pārcēlies no San Fernando, kur bija iesaistījies sektā, uz San Bernardino, šobrīd viņš strādā lielā kompānijā pie kvalitātes kontroles. Savu brīvo laiku viņš izmanto, mācot citiem katolisko ticību, kā arī brīdinot vecākus no viņu bērnu iesaistīšanās okultās subkultūras izpausmēs. Dāvids uzsver, ka vecākiem ir pastāvīgi jābūt nomodā par to, ko dara viņu bērni, jo “tiem ir brīva pieeja pie tā, kas viņiem kaitē”.

 

Pēc četriem sektā pavadītiem gadiem Dāvids novēro dēmonisko ietekmi uz sabiedrību. Attiecībā uz abortu izplatību viņš atsedz neredzamo šķautni: “Ļaunais vēlas upurus, un bērna aborts ir upuris”. Viņš ievēroja, ka viens no tās sektas locekļiem, kurai viņš piederēja, bija ginekologs, kas veica abortus.

 

Dāvids arī uzsver, ka bieži vien populārajai mūzikai, ko klausās jaunieši, ir sātanisks raksturs, kas attālina viņus no Dieva. Viņaprāt, arī helovīni, ko atzīmē miljoni amerikāņu, nav nekāds joks, jo tieši tajās dienās sātanistu grupas veic savas aktivitātes.

 

Ceļā pie Dieva viņš silti iesaka ņemt aktīvu dalību Svētajā Misē, regulāri iet pie grēksūdzes un lūgties Rožukroni, jo “Rožukronis ir varena lūgšana. Kad lūdzamies Rožukroni, ļaunais ir nelaimīgs!”

 

Dāvids vēlas palīdzēt katoļiem ņemt nopietni savu ticību, tāpēc izglīto ticīgos savā draudzē “Cerības pravieši” kursos. Viņš saka: “Mums ir jāzina, kam mēs ticam un jādzīvo vienotībā ar Kristu”.

 

Priesteris Martins Madero, kas kalpo kā vikārs sv. Genovefas baznīcā Panorama City pilsētā Kalifornijā, kuru saista ilggadēja draudzība ar Dāvidu Arias, daudzkārt ir palīdzējis Dāvidam ar padomu viņa kalpošanā. Priesteris atzīst, ka Dāvids ir kļuvis par piemēru lokālajā katoļu kopienā: “Kādu laiku pagātnē viņš bija sātanists, bet tagad viņš ir atgriezies. Viņš patiesi dziļi izdzīvo katolisko ticību, un to pašu dara viņa ģimene. Viņš ir mūsu kopienas līderis”.

 

Dāvids Arias neuztraucas par savu drošību, stāstot par savu iesaistīšanos sātaniskajā sektā un daloties savā atbrīvošanās pieredzē. Tas notika pirms divdesmit gadiem, un tagad viņš dzīvo citā kopienā. Bet pats svarīgākais ir tas, ka “Kungs ir ar mani. Ar Viņu man nav bail ne no kā.”

 

 

Avots: Jim Graves, Former Satanist becomes Catholic leader, teacher, osv.com, Ex satanista messicano torna alla Chiesa e testimonia il potere del Rosario, aleteia.org

Sagatavoja Aleksandrs Briedis

Foto: David Arias / via Portaluz.org

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 04 Aprīlis 2018 10:29