Gavēņa filma “Būda”

Uzrakstīja  Otrdiena, 06 Marts 2018 23:26

Pērnā gada martā notika kristīgās filmas “Būda” pirmizrāde. Redzēju reklāmu, bet atmetu domu noskatīties filmu, jo Vīljama P. Janga grāmata “Būda”, ko uzticīgi atspoguļo filma, atstāja uz mani sliktu iespaidu.

Taču dzīves notikumi 2017. gada rudenī mainīja manas domas. Mūziķis Uldis Timma, kurš burtiski izglāba Alfas kursa prezentāciju Jaunbērzē, ļoti spontāni un laipni ar steigu pārkārtojot savus plānus, lai mums izpalīdzētu, ieteica to noskatīties. Viņu kā savu mazo bērnu tēvu šī filma rosināja uz pārdomām. Noskatījos arī es.

Stjuarta Hezelaida filma patiešām liek aizdomāties. Šķiet, režisoram izdevās neiespējamais: dzīvā veidā attēlot cilvēka attiecības ar Svētās Trīsvienības personām, nebanalizējot bet izceļot katras dievišķās Personas īpašības: Dieva Dēla tuvumu, ar kuru galvenajam varonim Makam ir “viegli būt”, jo viņš ir arī cilvēks, Svētā Gara gudrību un smalkjūtību, kas “prot pārliecināt”, neko neuzspiežot, un Dieva Tēva audzinošo mīlestību, kuram katrs cilvēks ir “kaut kas īpašs” un kura apredzība sarīko tikšanos būdā, lai izvestu Maku no iekšējā cietuma – nepiedošanas, kur viņu ieslēdza traģiska viņa meitas slepkavība, un viņš alkst, lai slepkava cieš tāpat kā viņš. Dieva Tēva atveidojums omulīgas melnādainas sievietes atveidā netraucēs, ja atcerēsimies, ka Bībelē pravieša Isaja grāmatā Dievs sevi salīdzina ar sievieti, apgalvojot, ka Viņš mīl cilvēku vairāk nekā māte savu bērnu (sal. Is 49, 15).

Režisoram it īpaši labi izdevies parādīt cilvēka iekšējo drāmu un nocietinātās sirds pārmaiņas. Tikšanās ar Gudrību smalki atklāj Dieva skatījumu uz cietušo un pāridarītāju. Dieva pacietība un līdzcietība pavada abus, jo abi ir Viņa bērni. Piedošana būs iespējama, kad cilvēks atteiksies no tiesneša lomas un pats spēs redzēt savu ievainoto sirdi un grēku, kas ir piedots.

Filma, tāpat kā grāmata, aicina lasītāju uz dzīvām attiecībām ar Dievu, kas pārsniedz smagnējo reliģisko rituālismu, taču reizē ekranizētā “Būda” veiksmīgi neizceļ grāmatā izvērsto diskutablo tēmu par Baznīcu kā institūciju, kas aizēnotu garīgo un dinamisko ticību.

Katrs skatītājs varēs atrast rosinošas domas pārdomām šī Gavēņa laikā.

Aleksandrs Stepanovs