Par Lielā gavēņa aizvadīšanu

Trešdiena, 14 Februāris 2018 08:23

Lielais Gavēnis Baznīcai ir dots īpaši tam, lai mēs varētu koncentrēties un sagatavoties Lieldienu svētku sagaidīšanai. Ar Lielo Gavēni ir jācenšas panākt nokavēto, aizpildīt robus garīgajā dzīvē, kas ir cietusi no sadzīviskām nebūšanām, mūsu izklaidības, slinkuma un citām lietām.

Vispārējie noteikumi

 

1. Atturēšanās no gaļas ēdieniem ir obligāta. Attiecībā uz pārējiem produktiem jākonsultējas ar garīdznieku. Bez tam ir vēlams izraudzīties arī kādu sadzīvisku lietu vai ieradumu, no kā atteikties līdz pat Lieldienām;

2. Lielā Gavēņa laikā ir jāizlasa visi četri evaņģēliji;

3. Jāatsakās no visa liekā, bez kā var iztikt, vai tā būtu tikšanās ar cilvēkiem, vai kādu lietu kārtošana- citiem vārdiem sakot, no visa, kas novērš domas no garīguma. Saprotams, ka netiek atcelta atpūta; tomēr tās veidi ir jāizraugās tādi, kas netraucē dvēseles mieru (piemēram, pastaigas; izbraukumi ārpus pilsētas utml.);

4. Katru dienu jālūdzas Efraima Sīrieša lūgšana:

Manas dzīves Kungs un Valdniek, pasargā mani no no laiskuma, grūtsirdības, valdonības un tukšvārdības gara. Dāvini man, savam kalpam, šķīstības, pazemības, pacietības un mīlestības garu. Tik tiešām, Kungs, mans Valdniek, dod man redzēt manus grēkus un netiesāt savu brāli. Tu, kas esi slavēts uz mūžu mūžiem. Amen. 

Vēlams to lūgties meditatīvi, t. i., koncentrējot savas domas uz lūgšanas vārdiem. Pārdomāt vajag katru dienu vienu daļu (piemēram, frāze Manas dzīves Kungs un Valdniek; tās tēma: Kristus ir manas dzīves alfa un omega, tās jēga , mīlestība un mērķis. Būtu labi, ja cilvēks kaut uz īsu mirkli varētu to izjust ar visu savu būtību);

5. Bez Efraima Sīrieša lūgšanas ir nepieciešams katru dienu veltīt 10 minūtes (tas ir minimums; patiesībā vēlams to darīt pusstundu)- 5 minūtes no rīta un 5 minūtes vakarā- lūgšanu pārdomām. Galvenais šeit ir visa Lielā Gavēņa garumā nevienu dienu neizlaist. Vēlams ir lūgšanas laikā izvēlēties piemērotu vietu un ērtu ķermeņa stāvokli; taču, ja tādas iespējas nav, tad tāpēc vien nevajag no tā atteikties. Pārdomāt lūgšanas var, ejot pa ielu; darbā; vakarā, kad mājinieki ir aizgājuši gulēt, un no rīta, kad tie vēl nav piecēlušies. Citiem vārdiem sakot, vajag piemēroties apstākļiem. Ir ļoti svarīgi, lai nekas pie tam netraucētu, lai nesatrauktu nepieciešamība kaut ko steidzami izdarīt, un nenospiestu pārmērīgs nogurums. Pirms lūgšanu pārdomu uzsākšanas nepieciešams apzīmēt sevi ar krusta zīmi (ja tas notiek mājās) vai arī domās piesaukt Dieva vārdu; piespiest sevi domās novērsties no visām rūpēm (tas būs visgrūtākais) un ar gribasspēku piespiest sevi iedomāties, ka tu stāvi Dieva vaiga priekšā; apzināties to, ka, lai kur mēs arī neatrastos, mēs vienalga vienmēr esam Viņa vaiga priekšā un kopā ar Viņu. Pēc tam vajag vērst savu skatienu uz ikonu vai krustu (ja mēs neatrodamies mājās, tad vajag puspievērtu acu priekšā iztēloties krustu). Vajag, lai viss ķermenis būtu miera stāvoklī, lai nebūtu straujas elpošanas; ja iespējams, tad nevajag izdarīt nekādas kustības (izņemot sevis apzīmēšanu ar krusta zīmi). Pēc tam vajag domās izrunāt frāzi no lūgšanas vai Evaņģēlija (var arī no litānijas, liturģijas - pēc izvēles) un pēc iespējas ilgāk censties noturēt to apziņā, pārdomājot to, iedziļinoties tajā, ar visu savu būtību izjūtot tās daudzpusīgo saistību ar savu dzīvi. Sākumā tas būs grūti. Varbūt pat tikai kādā trešajā nedēļā varēsiet sākt cerēt uz panākumiem. Galvenais - neatkāpties. Un tā katru dienu, visu Lielā Gavēņa laiku: piecas minūtes no rīta un piecas- vakarā. Galējas nepieciešamības gadījumā laiku var mainīt, taču labāk, ja tas ir viens un tas pats. Nevajag brīnīties un izjust sarūgtinājumu, ja pieķeram sevi izklaidībā un neprasmē koncentrēties: uzskatīsim sevi par jauniesācējiem, kas pirmo reizi ķeras pie tādām pārdomām. Ir labi jau iepriekš visai nedēļai izveidot lūgšanu frāžu sarakstu šīm pārdomām. Dienas laikā, tajos brīžos, kad jums nav jādara nekas cits, ir labi domās atgriezties pie pārdomu tēmas, it kā gatavojoties uz tikšanos. Panākumu galvenā ķīla ir spēja panākt t. s. “iekšējo klusumu”- mūsu trokšņainajā gadsimtā tas var izrādīties pats grūtākais.

6. Pēc šīm piecminūšu pārdomām vajag vienkārši klusējot pasēdēt vai pastāvēt, itin kā ieklausoties klusumā, un pēc tam ar šo klusumu sirdī ķerties pie saviem darbiem, cenšoties pēc iespējas ilgāk saglabāt “klusuma skaņu”.

7. Visu Lielā Gavēņa laiku ir obligāti katru svētdienu piedalīties liturģijā, ierodoties bez nokavēšanās.

 8. Lielā Gavēņa laikā ir svarīgi pastiprināti lūgties par citiem cilvēkiem. Nevajadzētu izlaist nevienu gadījumu, kad kāds ir saslimis, jūtas nospiests vai atrodas jebkādās grūtībās - vajag par viņu nekavējoties lūgties, cik nu pietiek spēka un laika.

9. Vajag sastādīt īpaši godināmo svēto sarakstu, un visā Lielā Gavēņa laikā vērsties pie viņiem kā pie dzīviem palīgiem un draugiem, dedzināt viņiem sveces, lūgties viņu svētbilžu priekšā.

10. Jāvairās no nevienmērīguma: no kāpumiem un kritumiem. Mierīgas un sistemātiskas lūgšanu pārdomas no tā pasargā. Vajag apstādināt sevi pie pārliekas garīgās sajūsmas izpausmēm, jo ļoti bieži to avots ir ne garīgums, bet emocijas un kaislības. Tādējādi ir iespējams arī pasargāt sevi no garīgā atsaluma periodiem.

 

 No Aleksandra Meņa grāmatas “Практическое руководство к молитве”.

Tulkoja Kristīne Jākabsone