Marijas revolūcija

Trešdiena, 03 Janvāris 2018 09:52

Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos pāvests Francisks trīskāršoja godināšanas ritu, ko šajā dienā Dievmātei tradicionāli saliek Romas bīskapi. Pāvests ne tikai devās pie Dievmātes figūras Spānijas laukumā, bet arī sākumā lūdzās pie viņam īpaši dārgas svētbildes Basilica Papale di Santa Maria Maggiore, bet tad – arī Sant'Andrea delle Fratte baznīcā, brīnumainās parādīšanās vietā. Šī izvēle neliek brīnīties, jo esošais pāvests jau sākotnēji izcēlies ar īpašu Dievmātes godināšanu. Francisks vairākkārt apmeklējis Salus populi Romani attēlu, bet ceļojumu laikā – Marijas sanktuārijus.

Šī tieksme, ko pavada visai vienkāršs, visiem saprotams komunikācijas stils, daudziem liek uzskatīt, ka pāvests ir tuvu tautai, tās dievbijības izpausmēm. Runājot ne tik ļoti diplomātiskā valodā, pāvests tiek uzskatīts par pārāk vienkāršu, pārmērīgi tiešu, bez teoloģiska dziļuma. Tomēr novērotāji bijuši pavirši un pārsteidzīgi, neieklausoties Bergoglio izteikto vārdu patiesā nozīmē. Pāvesta vēstījums ir nevis tikai saprotams, bet arī satur bagātu teoloģisku un garīgu mācību. 

Tikšanās laikā uz  lūgšanu Kunga Eņģelis 8. decembrī, kas bija veltīta Pasludināšanas epizodei Evaņģēlijā, pāvests apcerēja eņģeļa uzrunu Marijai – “žēlastības pilnā”. Tā nozīmē, ka “Marija ir Dieva klātbūtnes pilna. Un, ja visā Viņas būtībā mājo Dievs, tur vairs nav vietas grēkam. Šī ir pārdabiska lieta, jo viss pasaulē diemžēl ir ļaunuma sakropļots.” Šī Bezvainīgās Ieņemšanas refleksija ļauj saskatīt Marijā, cilvēciskā būtnē, viņas unikalitāti. Marija ir Dieva klātbūtnes pilna, kas saistīta ar mātišķību, t.i. ar Viņas drosmīgo “jā” vārdu tam, lai kļūtu vidutājai starp Dievu un cilvēci, padarot iemiesošanos iespējamu. 

Mariāniskais garīgums neaprobežojas ar aizbildniecību vien. Tas ved kristīgās dzīves centrā, iemiesošanas noslēpuma sirdī, bez kura kristietība nevarētu pastāvēt. Jaunā reliģija piedzimst no jaunās sievietes drosmes, pie kuras Dievs vēršas ar lūgumu – ļaut Viņam izdarīt brīnumu. 

Marijas piekrišana noslēpumainas un Viņai bīstamas perspektīvas priekšā (jo bērnam bija jāpiedzimst ārpus laulības) paver ceļu cilvēces atpestīšanai. 

Tāpat pāvests Francisks norādījis, ka šī epizode satur praktiski neticamu faktu, jo Pasludināšana notiek sabiedrībā, kur sieviešu gribai nav tikusi pievērsta uzmanība. Tas ļauj saprast Jēzus mācības revolucionāro raksturu. Pēc Marijas teiktā “Magnificat”, Pestītājs nāk, lai pārveidotu sabiedrības hierarhiju, lai piedāvātu jaunu kārtību, kurā vājie (t.sk. arī sievietes, vājie starp vājajiem) būs nozīmīgāki par varenajiem. 

Marijas lomas uzsvēršana aktivizē evaņģēliskās mācības revolucionāro spēku un atgādina vīrišķajai institūcijai, cik daudz ir noticis pateicoties sievietei. 

 

 

Raksta autore: Lucetta Scaraffia, itaļu teoloģe un žurnāliste, izdevumu Avvenire, Il Foglio, Corriere della Sera un L'Osservatore Romano autore, Rewolucja Maryi, deon.pl

Publicitātes attēls

Tulkoja Marks Jermaks