Džeimss Mārtins pārkāpa kārtējo robežu

Otrdiena, 02 Janvāris 2018 09:44

/Aleksandrs Stepanovs/

Gvadelupes Dievmātes svētku dienā Džeimss Mārtins, jezuīts, kurš Baznīcā ir pazīstams ar to, ka pēc savas iniciatīvas ir uzņēmies virzīt un popularizēt LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas) lietu, izplatīja īpatnēju Dievmātes bildi. Slavenais jezuīts tvītoja: “Skaties uz šo brīnišķīgo Gvadelupes Dievmātes attēlu, kurā tā attēlota kā mūsdienīga sieviete. Atceries, ka mūsu Kundze dzīvoja normālu dzīvi Nācaretē”. Iespējams, šie vārdi pauž kaut ko dziļu, bet tas, par ko šī bilde un komentārs liek aizdomāties, ir cieņas aizkāršana pret to, kas katoļiem ir dārgs. Ne velti kāds Meksikas katolis ietvītoja atbildē: “Ja godīgi, kā meksikānis es jums teikšu, ka jūsu publicētais attēls ir augstākā mērā aizvainojošs un pat svētzadzīgs!” (lasi šeit).

Tēvs Džeimss Mārtins pārkāpa kārtējo robežu. Iespējams, ka šī bilde kādam izsauks tikai smaidu, tāpat kā tā, ko publicēja vācu žurnāla Der Spiegel žurnālisti, kā Ziemassvētku asprātība, kas tomēr izraisa skumjas, jo aizskar to, kas kristiešiem ir dārgs. Nevelti itāļu žurnālists Marko Tosati komentēja savu vācu kolēģu “joku”: “Ar nepacietību gaidīsim, kad Der Spiegel publicēs kādu simpātisku vinjeti no Muhameda dzīves, kad tas nocērt galvas ebrejiem Medīnā vai aprec Aišu, kurai bija deviņi vai desmit gadi. Kas zina, kādus smieklus tas izsauks! Noteikti pravieša sekotājiem tas arī patiks, un viņi novērtēs delikāto teitoņu humoru.”

 

Atgriežoties pie smalkiem un garīgiem Džeimsa Mārtina komentāriem, nāk prātā kāds aktuāls novērojums, ko izteica kādreizējais viņa sekotājs Feliks Tompsons rakstā “Kāpēc es atstāju „Džima kultu?”: “Es brīdinu citus katoļus: lasiet un sekojiet viņam paši uz savu atbildību. Viņš ieviesīs neskaidrības un vadīs jūs pa maldu mācības un maldu rīcības ceļiem.”

 

Tieši to daudzi lasītāji atrod Mārtina grāmatās. Piemēram, jaunākajā, kas iznāca latviešu valodā, “Kļūsti tas, kas tu esi”, starp daudzām labām un progresīvām domām svētā Ignācija garīgais bērns raksta arī to, kas ir pretrunā Baznīcas mācībai, piemēram, 51. lpp: “Tā daudzi geji un lesbietes man ir stāstījuši, cik viņu garīgajai attīstībai ir bijis svarīgi pieņemt sevi kā homoseksuālu personu, t. i., atzīt, ka viņus tādus ir radījis Dievs”.

 

Baznīcas mācība, ar kuru ikviens var iepazīties Katoļu Baznīcas katehismā, par šo jautājumu runā citādi, bez viltus tolerances, bet dziļi un nosvērti, ka “homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību. […] Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.” (n. 2357).

 

Ir lieki piebilst, un tas ir pats par sevi saprotams, ka nevienu nedrīkst tiesāt un ka pret šīm personām, kā pret jebkuru citu, ir nepieciešams izturēties ar cieņu. Uz katehismā paustu Baznīcas mācību atsaucās arī pāvests Francisks slavenajā sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā, atgriežoties no jauniešu dienām Brazīlijā. Visbiežāk tiek citēta viņa frāze: “Kas es esmu, lai tiesātu”, bet reti pieminēts turpinājums, kurā pavests atsaucās uz katehismu: “Katoļu Baznīcas katehisms to skaidro ļoti skaistā veidā”. Te varam izlasīt, ka Baznīca runā par homoseksuālām personām ar dziļu cieņu, taču skaidri: “Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību.” (n. 2358). 

 

Džeimsam Mārtinam acīmredzami ir cits skaidrojums un cits vēstījums, tāpēc aktuāli ir tas, ko rakstīja Tomsons: “Es vēlu visu to labāko t. Džeimsam un lūdzos par viņu. Ceru, ka daudzi katoļi izlasīs viņa agrāk sarakstīto darbu un izbaudīs ievadu jezuītu garīgumā tāpat, kā tas bija ar mani. Bet es brīdinu citus katoļus: lasiet un sekojiet viņam paši uz savu atbildību. Viņš ieviesīs neskaidrības un vadīs jūs pa maldu mācības un maldu rīcības ceļiem.”

 

 

Foto: www.lifesitenews.com, Yolanda Lopez, Portrait of the Artist as the Virgen of Guadalupe,1978. Note, image has been pixelated.

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 02 Janvāris 2018 09:55

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42