Nav vērts pievērsties „liberālajam katolicismam”

Otrdiena, 05 Decembris 2017 09:11

Šodien publicējam intervijas turpinājumu ar profesoru Tomasu Hovardu, Bostonas semināra pasniedzēju, teologu, kurš smagu meklējumu rezultātā atgriezās Katoļu Baznīcā.

Protestanti nepieņem mācību ne tikai par pāvestu, bet arī par Mariju. 

Marijas jautājums protestantiem ir ļoti sarežģīts. Īpaši evaņģēlistiem, kuriem liekas, ka Romas Katoļu Baznīca ir nobīdījusi Jēzu Kristu malā, lai ieliktu centrā arī Viņa Mātes figūru. Dzirdot, ka katoļi Dievmāti dēvē par „Vidutāju”, protestanti aizmirst, ka katoļiem Jēzus Kristus ir vienīgais Pestītājs un Vidutājs starp Dievu un cilvēkiem. Katoļu Baznīca nemāca, ka Marija ir otrā Vidutāja, vai ka Jēzus nav līdz galam paveicis pasaules atpestīšanas darbu. Tā māca, ka Marija saņēma unikālo lomu Evaņģēlija drāmā.  

Kristus Miesa, caur kuru notika atpestīšana pie Kalvārijas krusta, bija Jaunavas Marijas dāvana mūsu Kungam. No tā izriet mūsu mariāniskās doktrīnas. Piemēram, Katoļu Baznīca paaugstina Mariju, kas nenozīmē, ka Viņa tiek godināta tāpat kā Dievs. Te Baznīca ir ļoti konkrēta. Dievišķais gods pieder tikai Dievam. Dievmātei mēs paužam īpašu mīlestību un cieņu. Tā Viņai pienākas saskaņā ar eņģeļa teikto: „Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi. Tu esi svētīta starp sievietēm.”

Protestanti aizmirst, ka, skaitot „Ave Maria, gratia plena, Dominus tecum”, katoļi citē eņģeļa vārdus. Katoļi citē Bībeli. Viņi to nav izdomājuši. To nav izdomājis kāds Viduslaiku pāvests. Marija kā Vidutāja ir savā ziņā „kristiete numur viens”. Tomēr katrs no mums ir iekļauts Jēzus Kristus starpniecībā. Lūdzoties par kādu, es kā kristietis piedalos mūsu Kunga Jēzus Kristus darbā, palīdzot dvēselēm iepazīt Dievu. 

Lai palīdzētu protestantu draugiem saprast Mariju kā Vidutāju, bieži saku: „Negribi, lai es piesaucu Marijas aizbildniecību? Tad kāpēc vēlies, lai par tevi lūdzu? Es taču tev neteikšu – tev mana lūgšana nav vajadzīga, jo Jēzus ir tavs Vidutājs! Vai tad Viņš nav izpildījis darbu pietiekoši labi? Drīzāk es teikšu – jā, es lūgšos pat tevi, jo esmu Jēzus Kristus starpniecības dalībnieks.” Dievmāte ir „numur viens”. Viņa ir pirmā starp mums visiem. 

Kā vērtējat attiecības starp katolicismu un protestantismu? 

Katoļiem ir jāzina, ka daudzi protestanti ir ļoti dievbijīgi, ticīgi kristieši. Kāds varētu jautāt, vai tas nenozīmē, ka ar protestantismu viss ir kārtībā? Šķiet, katoļiem būtu jāpasaka tā: par protestantismu var pateikt daudz foršu lietu, bet tā nav Baznīca. Daudzas protestantu denominācijas labi liecina par patiesību, daudz strādā Kungam. Pastāv organizācijas, piemēram, Bilija Grehema kalpošana, kurš reizē ar Jānis Pāvilu II mūsdienās īpaši spēcīgi ietekmē Evaņģēlija sludināšanu pasaulē. 

Manuprāt, pats traģiskākais protestantismā ir Maģistērija neesamība. Katrs kristietis uz Bībeles pamata var izvirzīt savas idejas. Viņam šajā ziņa pieder tāda pati vara kā protestantu bīskapam, mācītājam vai teologam. Un neviens nevar kliedēt šaubas. Protams, protestanti atbildēs: mums ir Jēzus Kristus un Svētais Gars. Bet vai Svētais Gars radījis 40 000 denomināciju? 

Ja protestantismā rodas pretrunas, notiek šķelšanās un viss sākas no jauna. No protestantiska viedokļa mēs ar draugiem varētu nodibināt Baznīcu, sēžot viesistabā. Es varētu teikt – tagad būšu Baznīcas galva! Tā radušas visas denominācijas. Katrā gadījumā bija viens cilvēks vai grupa, kas pasludināja: „Tagad mēs esam Baznīca, mēs zinām, kā būs pareizi!” 

Protestantiem saistošs ir tikai „Sola scriptura” princips. 

Ar šo Mārtiņa Lutera doktrīnu ir kāda problēma: tās nav pat Lutera Bībelē. Bībelē nav mācības par „Sola scriptura”. Ja jau šī doktrīna ir patiesa, kāpēc Svētais Gars nevienam par to neteica 1500 gadus? Neviens par to nebija dzirdējis. Apustuļi nebija dzirdējuši par „Sola scriptura”! Baznīcas tēvi, sv.Augustins, nav dzirdējuši par „Sola scriptura”. To izdomāja Luters. Esmu pārliecināts, ka viņam bija dedzīga un zināmā mērā taisnīga motivācija. Viņš gribēja attīrīt Viduslaiku Baznīcu no laicizācijas, aizspriedumiem. Tomēr Luters radikāli pasludināja kaut ko tādu, kas nav pamatots Bībelē. 

Izskatās, ka protestantisms ir sadalīts. Vienu virzienu veido „mainstream” denominācijas, kas pakļaujas liberālismam, bet otru – jaunās kustības, kas ir konservatīvākas. 

Visspēcīgākā kustība amerikāņu protestantismā ir galēji liberāla. Lielās oficiālās denominācijas, līderi, ko citē presē, ir liberāli. Tie stipri ietekmē arī katolicismu. Pijs X to dēvējis par modernisma herēziju. Protestantismā tā pastāvējusi vienmēr. 19.gadsimtā katoļu teologi pārņēma to no vāciešu protestantiem. Reizē eksistē arī desmitiem miljonu evaņģēlistu, kurus ASV prese sauc par „reliģiski labējiem”, cenšoties pārliecināt par to, ka viņi ir fašisti. 

Kāds ir Katoļu Baznīcas stāvoklis ASV? 

Tā ir ļoti redzama. Pēdējos 150 gadus bieži tika uzskatīts, ka tā ir imigrantu Baznīca. Šķiet, šodien Katoļu Baznīca ASV zaudē cieņu, jo rodas iespaids, ka tā steidzas sekot līdzi sekulārās sabiedrības „karstajiem tematiem”. Visai bieži bīskapu izteikumi izklausās tā, it kā viņi saka: „Arī es! Arī es! Arī es esmu mūsdienīgs! Arī es esmu tas labais!” Mēģinot kopēt sabiedrību, var vienīgi zaudēt cilvēku cieņu. 

No vienas puses, pastāv liberālais katolicisms, kas dažādos veidos mēģina mainīt apustulisko ticību, praksi, Baznīcas autoritāti. Jāpiebilst, ka Ameriku „atklāja” ļaudis, kuri ilgojās pēc reliģiskas brīvības, pašu izvēles, kuri vēlējās paši sev būt par tiesnešiem. Tas bija ļoti protestantiski. Līdz ar to autoritāte Amerikā ir visai nepopulāra. Tomēr Romas katolicisms bez autoritātes nav nekas. Baznīcai pieder mūsu Kunga autoritāte. Mēs nevaram to mainīt. 

No otras puses, eksistē uzticīgs, apustulisks Jāņa Pāvila II katolicisms, kas mani padarīja par konvertītu. Tā dēļ esmu kļuvis par katoli. Tā ir pirmā pieredze Amerikā, kad kopš Reformācijas laikiem tik daudz evaņģēlisku protestantu, kuriem ir dziļas reliģiskas zināšanas, kuri pārzina visu Bībeli, atgriežas katolicismā. Pirmām kārtām, viņi nonāk pie secinājuma, ka tas ir patiess. 

Lai Dievs svētī manu evaņģēlisko „sagatavošanās posmu”. Esmu par to pateicīgs, esmu apguvis Bībeli, man ir iemācīts mīlēt Jēzu Kristu, nopietni izturēties pret ticību. Tomēr Katoļu Baznīca ir patiesa. Nedrīkst pievērsties liberālajam katolicismam. Tajā īsti nav kam pievērsties.” 

 

Foto: wsdts.pl

Avots: Nawrócony: Uciekajcie przed liberalnym katolicyzmem, fronda.pl

Tulkoja Marks Jermaks

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42