Uz nāves gultas visbiežāk nožēlotās lietas

Trešdiena, 29 Novembris 2017 18:49

Mēs visi esam dzirdējuši veco teicienu - "‘Cilvēks uz savas nāves gultas nesaka: ‘Es vēlētos kaut būtu vairāk laika pavadījis darbā…’’

Daudz biežāk cilvēki nožēlo to, ko ir darījuši vai, tieši otrādi, to, ko nav izdarījuši.

Spāņu priesteris, tēvs Nelsons, no savas priestera prakses ir apkopojis lietas, kuras cilvēki visbiežāk nožēlo, esot uz nāves sliekšņa.

Šī lietas mums ir tik ļoti pazīstamas, un sarakstu, šķiet, būtu vērts turēt pa rokai savas dvēseles, sirds un prāta labā. Mēs varam izmantot šo sarakstu, lai pārbaudītu savu sirdsapziņu, lūdzoties pēc žēlastības dzīvot tā, lai vēlāk sarakstā minētās lietas nav ar grūtsirdību jānožēlo.

Priestera izveidotais saraksts ir šāds:

‘Es nožēloju to, ka...’

  1. rādīju sliktu piemēru, un citi tam sekoja;
  2. izrādīju vienaldzība kāda cita ciešanu priekšā;
  3. nepateicu tik daudzus uzslavas un atzinības, iedrošinājuma vārdus tiem, kuriem tie bija patiešām vajadzīgi;
  4. uzvaru gadījumā atzinību uzņēmos uz sevis, taču neveiksmju gadījumā vainoju apstākļus;
  5. apšaubīju kāda cilvēka nevainību konkrētos apstākļos vai arī bloķēju kāda sapņus;
  6. izšķiedu naudu par lietām, kuras man nevajadzēja un kuras nekad nelietoju;
  7. es kūtri piedevu vai arī nepietiekami centos to darīt;
  8. izmantoju tos, kuri mani mīlēja, lai gūtu kādu labumu sev;
  9. nebiju pietiekami uzmanīgs pret tiem, kurus man vajadzēja labāk izglītot, pirms bija par vēlu;
  10. neapciemoju cilvēkus, neveltīju tiem savu laiku, jo domāju, ka tie nav pietiekami interesanti, izglītoti vai noderīgi;
  11. tik daudzas reizes izvairījos no Krusta;
  12. baudīju glaimus, lai gan zināju, ka tā bija liekulība;
  13. daudz biežāk žēlojos, nekā pateicos;
  14. no manas mutes nāca stūrgalvīgi, vulgāri vai rupji vārdi;
  15. piedalījos sarunās, kur tika izsmiets Dievs, ticība vai Baznīca;
  16. šķiedu laiku tukšībās… Laiku, kuru nevar atgūt atpakaļ.
  17. devu solījumus, kurus nepildīju;
  18. nepietiekami lūdzos vai nelūdzos ar sirsnīgu mīlestību;
  19. ignorēju Jēzu; Kristus vientulība tabernākulā mani sāpina;
  20. ievainoju kādu vai nodarīju kādam ļaunu;
  21. es nepietiekami izrādīju mīlestību; man vajadzēja mīlēt Dievu un savu tuvāko daudz vairāk.

Tulkojusi Daiga Kaša

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42