10 pārsteidzošas lietas, kas notiek, ja tu biežāk piedalies adorācijā

Pirmdiena, 13 Novembris 2017 10:21

Euharistija Katehismā ir aprakstīta kā mūsu ticības „avots un pilnība”. Var būt grūti atrast laiku regulārai adorācijai. Bet, ja tev izdosies veltīt šo laiku, lai regulāri piedalītos adorācijā ar atvērtu sirdi, tad tu piedzīvosi patiesi pārsteidzošus rezultātus.

„Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svetīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: „Ņemiet! Šī ir Mana miesa.” Un Viņš ņēma biķeri, sacīja pateicību un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā. Un Viņš tiem sacīja: „Šīs ir Manas Jaunās Derības asinis, kas par daudziem tiks izlietas.”” (Mk 14, 22-24).

Mūsdienu kultūrā, ideja par iekšējās dzīves progresu tiek īpaši ciniski nenovērtēta; Bieži vien tā tiek uzskatīta par laika izšķiešanu vai naivu mantojumu no mūsu priekštečiem. Parasti, tikai kaut kam ārējam un spilgti saskatāmam mūsdienās tiek pievērsta uzmanība. Galvenā atšķirība starp abiem (materiālo un garīgo) ir tā, ka materiālais progress izpaužas uz āru. Tas tev sniegs dažas pozitīvas sajūtas, lai gan tas vienmēr ir īslaicīgi un pretrunīgi vērtējams. No otras puses, iekšējais progress nozīmē, ka tas esi tieši tu pats, kurš tiek izmainīts. Laiks, ko tu velti adorācijai tevi varētu pārsteigt šajos 10 veidos:

1. Tevī attīstās bijība un brīnuma apziņa

Nekas nelīdzinās gaisotnei klusā kapellā, vīraka smarža un monstrances spožums tev palīdz atpazīt patiesību par to, kas patiesi norisinās adorācijas laikā. Mēs patiesi esam Jēzus Kristus priekšā, Viņa Miesas, Asiņu, Dvēseles un Dievišķības priekšā. Jo vairāk tu iegrimsti šajā klusumā Hostijas priekšā, jo vairāk tu saproti, ka vienīgā atbilde ir bijība un apbrīna Dieva lieluma priekšā.

2. Tu piedzīvo klusumu visās savas dzīves jomās

Jēzus sacīja: „Mieru Es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu.” ( 14, 27). Ārējais miers, ko mēs piedzīvojam Adorācijā (miers un klusums) iesniedzas  mūsos. Tas iesniedzas dziļajā mierā, kas skar it visas mūsu būtības vietas. Tas nenozīmē, ka it viss mūsu dzīvēs būs perfekts un bez jebkādām ciešanām, bet Kristus miers nozīmē to, ka dzīves vētras nespēs mūs sagraut.

3. Tu sāc lūkoties plašāk

Jēzus mūs mācīja „lai jūs viens otru mīlētu, tāpat kā Es jūs mīlēju” ( 13, 34). Laiks, ko mēs pavadām adorācijā, savieno mūs ar visu pasauli – jo mēs pavadām laiku ar visu lietu Radītāju! Vairāk laika, lai slavētu un pielūgtu Dievu, nozīmē palūkoties pāri mūsu pašu rūpēm, lai ieraudzītu citu cilvēku vajadzības, kas dzīvo mums līdzās un arī visā pasaulē.

4. Dažkārt mēs varam justies paguruši

Ir reizes, kad adorācija nebūt neliekas dievišķīga. Jūs esat izklaidīgi, jūsu domas klejo visapkārt, tu sadzirdi kā kāds tev līdzās nošķaudās. Varbūt iesākumā adorāciju pavadīja brīnišķīgas sajūtas! Regulāra adorācija ir tad, kad visa tava ikdienas dzīve ir tajā iegremdēta un pakārtota, un tad brīnišķīgās sajūtas, kas pavadīja iesākumā var sākt izplēnēt. Bet tas nekādā veidā nenonievelē vai nemazina faktu par to, kas adorācija ir patiesībā. Mūsu ticība ir kas vairāk par vienkāršām jūtām un Dievs arī šajā brīdī turpinās tevī darboties. Tas ir Iemiesošanās skaistums – Dievs kļuva cilvēks, ienāca visā mūsu stresā, bailēs, problēmās – un, jā, arī nogurumā. Apzinies, ka pat stunda, kas ir pavadīta adorācijā ir kā nebeidzama atgriešanās pie Viņa, katras pāris minūtes, kad tavas domas kaut kur aizklīst; arī tad tu Dievam sniedz vislabāko dāvanu, kāda vien ir iespējama – savu laiku un klātbūtni.

5. Bet došanās uz Adorāciju kļūst aizraujoša

Jo vairāk laika tu pavadi adorācijā, atklājot, ka Dievs ir Dievs, kurš mīl tevi un vēlas kopā ar Tevi pavadīt šo laiku, faktiski jo vairāk tu arī vēlies apmeklēt adorāciju. Ja adorācija reiz ir izjusta kā pastāvīgs mājas darbs, tu pat varētu sākt just nepieciešamību turp doties. Adorācija ir atkarīga, ne tikai no tā, ko mēs varam iegūt sev, bet gan tāpēc, ka mēs esam radīti, lai pielūgtu. Kā mēs sakām Mises laikā, tas ir „labi un taisnīgi”, ka mēs pateicamies Kungam! Adorācija ir ierakstīta mūsu sirdīs un „mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā neatdusēsies Tevī, Kungs!” (Paldies svētajam Augustīnam).

6. Tavā sirdī ienāk žēlastība

Tas ir pārsteidzoši kā vienkāršs veltīšanās akts, pat pavisam īss brīdis, ko mēs veltām regulārai adorācijai, var mūsu turpmākajā dzīvē ieviest tik pārsteidzošas pārmaiņas. Tu vari šīs tikšanās gaisotni ar Viņu sagabāt vēl ilgi pēc tam, kad esi izgājis jau ārā no baznīcas vai kapellas. Viņa žēlastība Tevi balsta ikvienā tavas dzīves brīdī, īpaši kārdinājuma brīžos. Jo vairāk laika tu velti adorācijai, jo vieglāk ir pārvarēt kārdinājumu. Dažkārt tas patiešām ir tik vienkārši.

7. Tu saproti, kā tev ir paveicies

Tas taču ir tik vienkārši – iekāpt mašīnā un aizbraukt uz Adorāciju baznīcā, vai arī aizstaigāt uz netālu esošo kapellu, pamazām tu saproti, cik tā ir liela žēlastība. Ir daudz tādu cilvēku, kuri vēlētos vairāk laika pavadīt ar Jēzu adorācijā, bet slimības dēļ ir piesaistīti mājas režīmam vai arī ir ļoti aizņemti vecāki. Daudz kur pasaulē ir cilvēki, kuri riskē ar savu dzīvību Euharistijas dēļ; tās ir vietas, kur viņi tiek vajāti savas ticības dēļ. Kad tu atceries šos ļaudis, kuri stundām un dienām ilgi nostāda sevi bīstamās situācijās, lai piedzīvotu Jēzus klātbūtni, tad tu saproti, cik liela dāvana ir brīvi lūgties, nemaz nerunājot par priesteri, kurš var sniegt sakramentus.

8. Tu atklāj, ka Dievam ir laba humora izjūta

Jo vairāk tu spēj apsēsties un ļaut lai Dievs runā uz tevi (nevis pavadi visu šo laiku cenšoties aizpildīt šo klusumu pats runājot uz Dievu), tu pamazām atklāj, ka Dievam ir ļoti laba humora izjūta. Viņam patīk viens vai divi joki, un dažkārt šie brīži ir tādi, ka tev gribētos pat skaļi smieties. Varbūt tas ir pārsteidzoši, bet vai tad labākie tēvi savu mīlestību neparāda ar aizraujoša un laba humora palīdzību?!?

9. Tu vēlēsies biežāk iet pie Grēksūdzes sakramenta

Tas varētu izklausīties biedējoši, bet tas nebūt tā nav. Grēksūdze mums ļauj piedzīvot to bezgalīgo okeānu, kas ir Dieva žēlsirdība. Viņa žēlsirdība dzēš visus mūsu grēkus un dāvā mums patiesu brīvību, brīvību, kurā nav baiļu, kas savukārt mums ļauj patverties Viņa mīlestībā un labestībā, piepildīt visus Viņa perfektos plānus mūsu dzīvē. Laiku pa laikam iešana pie Grēksūdzes no jauna mūsos stiprina apziņu, ka mēs lecam tāda Tēva rokās, kurš mūs bezgalīgi mīl un „nekad nepagurst mums piedot” (Pāvests Francisks).

10. Tu iemīlēsies

Galu galā, tu nevari būt noteicējs pār to! Kad tu vairāk laika pavadi ar atvērtu sirdi Adorācijā un vienkārši ļauj, lai Kristus tevi mīlētu, tad arī tu Viņu iemīlēsi. Šī mīlestība ļaus jums kļūt par jums pašiem. „Es atnācu, lai viņiem būtu dzīvība, un lai dzīvība tiem būtu pārpilnībā.” (Jņ 10, 10)

 

Avots: Ruth Baker, 10 Surprising Things That Happen When You Go TO Adoration More Often, catholic-link.org

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Priestera komentārs

Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa. Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos. Mt 5,1-12a