Nekur nav tik labi kā mājās. Izcilā teologa Skota Hāna atgriešanās Baznīcā

Pirmdiena, 06 Novembris 2017 07:52

Jēzus uzsver: katrs, kurš no sirds meklē patiesību, to arī atrod. (sal.Lk 11,9) Izcilā katoļu teologa Skota Hāna (Scott Hahn) atgriešanas stāsts pierāda: Dievišķā Atklāsme visā pilnībā ir pieejama tikai Katoļu Baznīcā. 

Saknes

Skots Hāns piedzima tradicionālā amerikāņu protestantu ģimenē un tika nokristīts prezbiteriāņu baznīcā. Jaunībā Skots novērsās no ticības dzīves, taču vēlāk iemīlēja Dieva Vārdu, bet par viņa galvenajām autoritātēm kļuva Mārtiņš Luters un Žans Kalvins. Vienlīdz ar protestantisko kristietības versiju Skots Hāns pieņēma arī tai raksturīgos aizspriedumus pret Katoļu Baznīcu. 

Ilgojoties kļūt par mācītāju, Skots uzsāka teoloģijas studijas. Tāpat kā viņa studiju biedrs Gerijs Metetiks (Gerry Matatics) viņš bija pārliecināts, ka Katoļu Baznīca ir „Bābeles netikle”, bet Romas pāvests – antikrists. 

Skota sieva Kimberlija tāpat studēja teoloģiju. Par sava diplomdarba tēmu viņa bija izvēlējusies kristiešu attieksmi pret kontracepciju. Pētot šo jautājumu, Kimberlija ar izbrīnu konstatēja, ka līdz 1930.gadam visas kristiešu baznīcas uztvēra kontracepciju kā ļaunumu. Tāpat arī Svētie Raksti viennozīmīgi saka, ka kontracepcija ir pretrunā dabiskajam likumam un tās lietošana grauj laulāto derību. Kimberlija secināja, ka laika gaitā vienīgi Katoļu Baznīca ir palikusi uzticīga Bībeles mācībai par laulību, turpinot sludināt mūsdienās tik nepopulāro patiesību par kontracepciju kā grēku. 

Lutera un Kalvina maldi 

Cenšoties dziļāk izprast Bībeles saturu, Skots studēja arī ebreju un grieķu valodu. Rezultātā viņš nonāca pie secinājuma, ka protestanti uztver laulāto derību kā kontraktu, kas neatbilst Svēto Rakstu būtībai. Derība Bībelē drīzāk ir svēta, garīga, ģimeniska saite. 

Vēlāk Hāns atmeta Lutera un Kalvina mācību par attaisnošanu, kā arī viņu lietoto juridisko terminoloģiju, aprakstot teoloģiskās patiesības. Kā zināms, Reformācijas tēvi uzskatīja, ka attaisnošana notiek tikai caur ticību, nevis caur ticību, kas izpaužas mīlestības darbos, kā to māca Katoļu Baznīca. Hāns atklāja, ka Luters pieļāva manipulācijas, veicot Vēstules Romiešiem tulkojumu vācu valodā. Oriģinālā tur ir rakstīts, ka „cilvēks sasniedz attaisnošanu uz ticības pamata”, tomēr Luters pielika tekstā formulējumu „tikai uz ticības pamata”, kas ir acīmredzama Bībeles teksta viltošana. 

Dedzīgais prezbiteriānis atklāja, ka attaisnošana nav tiesiskais dekrēts, jo Dievs pirmkārt ir Tēvs un tikai pēc tam tiesnesis. Protestantu pārliecībai par attaisnošanu tikai caur ticību, kā izrādījās, nav bībeliskā pamata. 

Ilgas pēc vienotības

Neilgi pirms studiju noslēguma Skotu Hānu iecēla par mācītāju Virdžinijas prezbiteriāņu baznīcā. Jaunā mācītāja dedzība un oratora dotības piesaistīja daudzu ticīgo uzmanību. Dziļāka sv. Jāņa Evaņģēlija un Vēstules ebrejiem izpēte ļāva Hānam saprast sakramentu un liturģijas nozīmi kristīgā dzīvē. Viņš ierosināja mainīt dievkalpojumu kārtību, lai viņa draudzē ticīgie saņemtu komūniju nevis četras reizes gadā, bet gan katru svētdienu. Cenšoties pārliecināt draudzes līderus par pārmaiņu nepieciešamību, Hāns argumentējis, ka komūnija ir derības atjaunošana ar Dievu, tādēļ to nedrīkst tik drastiski ierobežot. Līdz ar to komūnija ieņēma centrālo vietu draudzes dievkalpojumos, bet Hāns, sekojot pirmo kristiešu piemēram, sāka to dēvēt par Euharistiju. 

Pēkšņi Skots saprata, ka Katoļu Baznīcā, ko viņš līdz šim mēģināja apkarot, pieejamas daudzas atbildes uz viņa jautājumiem. Viņš joprojām nepieļāva domu atgriezties katoļticībā, taču viņa dvēselē pamazām parādījās ilgas pēc kristiešu vienotības. Šajā posmā Skots daudz lūdzās par uzticību Dieva Vārdam un drosmi sludināt patiesību jebkādos apstākļos. 

Patiesība par Euharistiju

Gatavojot teoloģisku ziņojumu, Hāns vairākas nedēļas pārdomāja sv. Jāņa Evaņģēlija 6.nodaļu, kur Jēzus izsakās par Euharistiju. Līdz šim Hāns, tāpat kā daudzi protestanti, bija pārliecināts, ka Euharistija ir tikai simbols. Tomēr Evaņģēlija teksts skaidri liecina, ka Jēzus par to nerunā pārnestā nozīmē. Viņa runa ir visai skaidra: „Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā; jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens.” (Jņ 6, 55-56)

Jēzus acīmredzami pasludina savu klātbūtni Euharistijā. Tik tiešām, daudzus gadsimtus, līdz pat Reformācijai, neviens no kristiešiem to arī nebija apšaubījis. Skots piedzīvoja šoku atklājot, ka tieši to māca Katoļu Baznīca. Baidoties zaudēt amatu, Hāns savās lekcijās izvairījās padziļināti analizēt Jāņa Evaņģēlija 6.nodaļu. Tomēr kopš tā brīža viņš sāka apsvērt domu pāriet episkopālā baznīcā. Kimberlija šo ziņu sagaidīja ar asarām, paziņojot, ka nekad neatteiksies no prezbiteriānisma. 

Vai Raksti ir vienīgais ticības pamats? 

Saskaņā ar protestantisma galvenajām tēzēm, atpestīšana nāk tikai caur ticību, bet vienīgais ticības avots ir Bībele. Profesors Hāns bija spiests atmest „sola fide”, taču turpināja mācīt studentiem „sola scriptura”. Reiz kāds students uzdeva viņam jautājumu: kurā vietā Bībelē ir rakstīts, ka Bībele ir vienīgā ticības autoritāte. Hāns nocitēja dažas Rakstu vietas, taču students atsaucās uz 2. Tes 2,15, kur teikts: „Tāpēc, brāļi, stāviet droši un pastāviet tradīcijā, kuru jūs mācījāties vai nu no dzīviem vārdiem, vai ar mūsu vēstules starpniecību.”

Studenta jautājums sadusmoja profesoru, tomēr Hāns nevarēja atrast Bībelē tekstus, kas pamatotu protestantisko mācību par „sola scriptura”. Nespējot šo problēmu atrisināt, Hāns vērsās pēc padoma pie citiem amerikāņu teologiem. Viņa jautājums pārsteidza kolēģus, kuri atzina, ka "sola scriptura" ir teoloģiskais pieņēmums, kas tiešā veidā neizriet no Bībeles. Šādi izcilā mācītāja dzīvē sabruka arī otrais protestantisma pīlārs. Šajā laikā Hāns tika nominēts semināra dekāna amatam, tomēr viņš piedāvāju noraidīja, atkāpjoties arī no mācītāja amata. 

Ceļā uz Katoļu Baznīcu

Iepazīstoties ar katoļu garīgo literatūru, Hāns aizvien stiprāk sajuta pamudinājumu pāriet katolicismā. Hāns dalījās savās pārdomās ar draugu Geriju, kurš, būdams dedzīgs kristietis, tomēr ienīda Katoļu Baznīcu. Skots pastāstīja draugam, ka pēdējā laikā lasījis tādus katoļu autorus kā Jozefs Racingers, Žans Danielū (Jean Danielou), Hansu Ursu von Baltazāru (Hans Urs von Balthasar) Anrī de Libaku , (Henri de Lubac) un Režinalds Garigū Legranžu (Reginald Garrigou-Lagrange). Iepazīstot katoļu teoloģiju, Hāns konstatēja, ka tā ir bībeliski pamatota. Arī Gerijs izlasīja visas šīs grāmatas, cenšoties saskatīt katoļu „maldus”, taču neko tādu tur neatrada. 

Marijas kults 

Uzlūkojot rožukroni, Hāns apzinājās, ka pēdējais šķērslis ceļā uz Katoļu Baznīcu viņam ir Marijas kults. Viņš no sirds lūdza Dievu palīdzēt saprast, ko Baznīca māca par Mariju. Tāpat viņš pirmo reizi mūžā noskaitīja rožukroni kādā bezcerīgi sarežģītā nodomā. Pēc trim mēnešiem Hāns saprata, ka šī lūgšana ir atbildēta. No tā laika rožukronis kļuva par viņa ikdienas lūgšanu. 

Atbildot uz protestantu pārmetumiem par „Marijas slavēšanu Dieva vietā”, Hāns uzsvēra: katoļi Mariju neslavē, bet godina. Jēzus,saskaņā ar dekalogu, ievēroja bausli „Tev būs tēvu un māti turēt godā”. Tātad, Kungs turēja godā gan Debesu Tēvu, gan savu Māti. Pēc Hāna teiktā, kristiešiem būtu jāseko Jēzus piemēram. Arī Bībelē lasām Marijas pravietojumu: „Lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes”(Lk 1,48)

Turpinot meklējumus, Skots un Gerijs satikās ar slaveno kalvinisma teologu doktoru Džonu Gerstneru (John Gerstner), kurš uzskatīja Katoļu Baznīcu par „sātana sinagogu”. Pēc vairāku stundu diskusijas draugi secināja, ka Gerstneram neizdodas pārliecinošā veidā noraidīt katoļu doktrīnu. Hānam vairs nebija šaubu par atgriešanos „mājās”. 

Skots pārcēlās uz Milvoki, lai apgūtu teoloģiju vietējā katoļu universitātē. Dziļāk iepazīstot katoļu ticību, Skots aktīvi iesaistījās dzīvības aizstāvības kustībā un cīņā pret pornogrāfiju. Šajā posmā liels atbalsts viņam bija draudzība ar dedzīgiem katoļiem no "Opus Dei". Tāpat viņš sāka katru dienu piedalīties Svētajā Misē, kas protestantisma izpratnē ir „ Dieva zaimošana”. 

1986.gadā, īsi pirms Lieldienām Gerijs paziņoja draugam, ka viņš ar sievu pāriet Katoļu Baznīcā. Tas pamudināja Skotu vairs neatlikt arī sava lēmuma izpildi. Reizē Skots un Kimberlija piedzīvoja krīzi savā laulībā, jo Kimberlijai šķita, ka vīrs viņu atstāj un nodod arī ģimenes ticību. Skots uzticēja savas sāpes Dievam un saņēma atbildi: „Tev nepieciešama žēlastības pilnība Euharistijā, lai Es varētu viņu mīlēt caur tevi.” 

1986.gada Lieldienu vigīlijā Skots Hāns pieņēma kristības, iestiprināšanas, izlīguma un Euharistijas sakramentu Katoļu Baznīcā. Samīļojot sievu pēc Svētās Mises, viņš sirdī sadzirdēja balsi: „Skot, šī lieta nav atkarīgā no tavām jūtām. Esmu tev atdevies svētajā hostijā. Tu vari uz mani paļauties vairāk nekā jebkad iepriekš. Esmu klātesošs tevī, tavā dvēselē un miesā vairāk nekā jebkad iepriekš.” 

Smagu meklējumu rezultātā Kimberlija pārgāja katolicismā četrus gadus vēlāk. Abi laulātie atrada vislielāko dārgumu, kas ir Augšāmcēlies Kristus, Kurš Katoļu Baznīcas kopienā māca, piedod grēkus, dziedina visas sirds brūces, paceļ no vissmagākajiem kritieniem un ved pie laimes pilnības debesīs. 

 

Avots: Szukajcie, a znajdziecie, milujciesie.org.pl

Foto: yotube

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 06 Novembris 2017 08:16

Priestera komentārs

Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa. Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos. Mt 5,1-12a