“Uzmanieties, katoļi, citādi nonāksiet turpat, kur mēs, protestanti”

Otrdiena, 11 Jūlijs 2017 10:24

/Marko Tozati/

Laimīgi valdošā pāvesta četri pontifikāta gadi ir devuši vielu dažādiem komentāriem un viedokļiem Vācijā. Starp daudziem citiem savas domas izteica arī katoļu žurnālists Matiass Matuseks (Matthias Matussek), kurš strādā ietekmīgajā laikrakstā Der Spiegel, un viņa kolēģis Jans Fleišauers (Jan Fleischauer), kas nav katolis. Mūsu uzmanību īpaši piesaista Fleišauers, jo viņa viedoklis nepieder Baznīcas iekšējam forumam un tādējādi to nevar piedēvēt pozīcijai par vai pret Bergolio.

Šī gada 17. aprīlī Fleišauers publicēja Der Spiegel online izdevumā savu komentāru ar nosaukumu “Pašsekularizācija: Sponti pāvests” (Selbstsäkularisierung: Der Sponti-Papst), kur sponti nozīmē spontāni kreisais.

Raksta apakšvirsraksts ir izteiksmīgs pats par sevi: “baznīcas kritiķi augstu vērtē pāvesta Franciska izdabāšanu šī laikmeta garam. Par nožēlu, tādējādi viņš atkārto kļūdas, ko pagātnē jau ir pieļāvusi evaņģēliskā baznīca.” Rakta autors daudzus gadus bijis vācu Evaņģēliskās baznīcas loceklis, galvenokārt politisku apsvērumu dēļ. Vēlāk viņš attālinājies no tās un šobrīd neapliecina nevienas “institūcijas” ticību, sevi vienkārši dēvējot par “konservatoru”. Pirms dažiem gadiem popularitāti ieguva kāda viņa grāmata, kurā viņš skaidro, kā no kreisajām ideoloģijām pārgājis konservatoru nometnē.

Neraugoties uz distancēšanos no ticības, Fleišauers raksta: “Vienīgā Baznīca, ko var ņemt nopietni, ir Katoļu baznīca. Zinu, ka šis apgalvojums daudziem lasītājiem šķitīs pārāk kategorisks, un man ir žēl, ka esmu spiests to izteikt tieši Lutera gadā. Bet tāds ir mans lietu redzējums.”

Neaizmirsīsim, ka šis žurnālists bija liecinieks tam, kā Evaņģēliski luteriskā baznīca pielāgojās laikmeta garam. Tas palīdz labāk saprast to, ko viņš uzsver: “Tas, ko kritiķi pārmet Katoļu baznīcai – Marijas godināšana, svēto kults, priesterība, liturģija – manā skatījumā runā par labu Katoļu baznīcai. Bez tam, protams, jāatzīmē vēl laika ilgums: institūcija, kas pastāv 2000 gadus, būtu jāņem vērā nopietnāk nekā tā, kurai, teiksim, ir tikai 500 gadi. Tā, kura bija pirmā kā baznīca, viennozīmīgi ir noteicošā jautājumos par pēdējām lietām. Viss, kas nāk vēlāk, zināmā mērā ir herēzija.”

Fleišauers protestantisma saknes atzīst par pārāk plānām. “Tā kā protestantisma garīgās saknes ir plānas, tur maz kas paliks pāri, ja mainīsies pasaules uzskats. Baznīca, kurā pat paradīzes un elles esamība vairs nav saistošas, kļūs par zaudētu lietu tam, kuru vēl tikai ticība var noturēt pie baznīcas”. Tieši izejot no šī novērojuma, žurnālists piedāvā pāvestam savu padomu. “Ja nemaldos, tieši šobrīd Katoļu baznīca atkārto protestantu kļūdu. Tās vadībā atrodas cilvēks, kurš ar dīvainu nevērību izturas pret visu, kas pakāpeniski attīstījies un konsolidējies kā tradīcija, un kuram patīk pārsteigt baznīcas ļaudis ar jokiem un absurdi izmestām frāzēm”.

Ar nekatolim pārsteidzošu kompetenci Fleišauers norāda uz veselu virkni noviržu un sliktām pēckoncila interpretācijām, kas ir aktuālo problēmu pamatā, kā arī šajā sakarā uz dažiem pāvesta žestiem. Viņš arī brīdina – ja Katoļu baznīca turpinās iet pa šo ceļu, tad tā piedzīvos institualizētu protestantu konfesiju galu. “Ja Baznīca izārda to, kas viņu atšķir no pasaulīgiem piedāvājumiem, kas pretendē piešķirt dzīvei jēgu, tad kāpēc vēl būtu vajadzība pēc Baznīcas?” Fleišauers saista islāma attīstību tieši ar šo ideju: tas aizpilda radušos tukšumu un it kā “labāk atbild uz garīgām vajadzībām nekā viņa kristīgais konkurents”.

 

Tulkoja Aleksandrs Stepanovs

Avots: Marco Tosatti, "Attenti cattolici, così fate la fine di noi protestanti", lanuovabq.it

 

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 11 Jūlijs 2017 10:55

Priestera komentārs

Atdodiet ķeizaram to, kas ir ķeizara, un Dievam to, kas ir Dieva! Mt 22, 15-21