Ko darīt ar savu auglību? Lēmums ir Tavās rokās!

Trešdiena, 14 Jūnijs 2017 09:27

Izmantojot zināšanas par sievietes cikla auglīgo un neauglīgo fāžu simptomiem (piem., dzemdes kakla izmaiņas, dzemdes kakla gļotas, temperatūra, ovulācijas sāpes), tika izstrādāta vesela virkne auglības atpazīšanas metožu. Visas šīs metodes ļauj noteikt, kuras dienas ir auglīgas un neauglīgas, bet tālāk seko ieteikums laulātajiem: „Ja gribat ieņemt bērniņu, izvēlieties intīmas attiecības auglīgajās dienās (bieži tiek noteikta pat vispiemērotākā diena), bet ja vēlaties atlikt bērna ieņemšanu, tad veidojiet intīmas attiecības tikai neauglīgajās dienās”.

Kā var redzēt, lēmums par tuvību un atbildība par šī lēmuma sekām ir tikai pašu laulāto rokās. Dzimumdzīves saskaņošana ar laulāto plāniem attiecībā uz dzimtas turpināšanu ir dzīves veids, kurā tiek respektēts sievietes auglības dabiskais ritms, kā arī pati sieviete. Tādējādi, AAM izmantošana veido laulātajos cieņas un atbildības izjutu, palīdz padziļināt viņu mīlestību. Tāpēc AAM var uzskatīt par dzīves veida saskaņā ar cilvēka dabu svarīgo elementu.

Viegli pamanīt, ka šis dzīves veids ir „ekoloģiski tīrs”, tas neko neiznīcina, bet tikai harmoniski iekļaujas cilvēka seksualitātē un auglībā. Skaidrs, ka tas nekādā veidā nekaitē ne fiziski, ne garīgi. Tieši otrādi, AAM izmantošana ir apsveicama, tā pozitīvi ietekmē cilvēka psihi, kā arī vīra un sievas attiecības. 

Nu jau 20 gadus es strādāju, cenšoties palīdzēt laulātajiem viņu problēmās. Un pagaidām neesmu saticis nevienu pāri, kas gribētu šķirties un kas izmantotu AAM. Piemēram, ASV 50% laulību tiek šķirtas, taču starp pāriem, kas izmanto AAM, šis radītājs ir tikai 1%.

Kāpēc ir vērts atturēties no intīmās tuvības?

Dabisko metožu pretinieki mēģina ietekmēt sabiedrisko domu, īpaši meklējot atbalstu starp cilvēkiem, kuri nav spējīgi sevi kontrolēt, ir bezatbildīgi un vēlas tikai „baudīt dzīvi”. Tiek apgalvots, ka esot "šausmīgi" grūti atturēties no seksuālajām attiecībām uz dažām dienām cikla laikā, ja laulātie vēlas atlikt bērna ieņemšanu (vidēji atturēšanās ilgst 8-10 dienas). Tomēr spēja izdarīt izvēli (attiekties no intīmas tuvības vai arī nē) dzīvē var ļoti noderēt. Pāri, kas nav spējīgi atturēties, ir nolemti problēmām un konfliktiem. Situācijā, kad tam ir nopietni iemesli, spēja pagaidīt ar seksuālo dzīvi ir tikpat svarīga (ja ne svarīgāka) kā spēja pareizi veidot seksuālo dzīvi. Piemēram, tas būtu nepieciešams, ja vīrs vai sieva ir saslimis vai aizbraucis, ja sievietei ir iestājies pēdējais grūtniecības mēnesis, kā arī pirmajās nedēļās pēc dzemdībām. Dabiskās metodes māca pozitīvu attieksmi attiecībā uz atturēšanas problēmu, jo pastāv arī iespējas paust savu mīlestību citos veidos. 

Es ar to domāju „neieinteresētu” maigumu, tādu maigumu, kas necer uz „samaksu” seksuālās tuvības veidā. Runa ir par maigumu, kas neizraisa uzbudinājumu, un kas ir tik sarežģīts priekš vīriešiem, bet tik nepieciešams katrai sievietei. Ja laulātie to neiemācīsies, tas visskaistākajos dzīves brīžos (bērniņa gaidīšana un pirmās nedēļas pēc viņa piedzimšanas) spriedze starp vīru un sievu tikai pieaugs. Šajā laikā ir nepieciešamas īpašas rūpes par sievu, taču vīrs staigā pa dzīvokli kā nikns lauva un dusmojas uz sievu, jo nevar „paust viņai savu mīlestību”, tātad nevar iesaistīties ar viņu seksuālajās attiecībās. 

Tā ir visai nožēlojama un diemžēl bieži sastopama situācija, jo daži cilvēki spēj izteikt savu mīlestību tikai caur dzimumaktu. Ir nepatīkami par to runāt, taču reizēm notiek, ka dažas nedēļas pēc dzemdībām sieviete atkal nonāk slimnīcā ar asiņošanu (bieži pat smagā stāvoklī), jo vīrs vairs nespēja atturēties no vēlmes „paust viņai savu mīlestību”. Tas ir ļoti traģiski, bet nespēja kontrolēt savas vēlmes var novest pat pie tik briesmīgām sekām. 

Vēl viens reāls piemērs. Laulātais pāris, kuram vairāku gadu laikā nebija izdevies ieņemt bērniņu. Vīrs nebija iemācījies atturēšanos no dzimumdzīves, jo „tas nebija vajadzīgs”. Un tad sievu nosūtīja uz operāciju, lai pēc tam būtu iespēja palikt stāvoklī. Nebija pagājušas pat divas nedēļas, ka vīrs viņu piekrāpa. Viņš nevarēja gaidīt. Kāds varbūt teiktu, ka tas ir bijis briesmīgs cilvēks, droši vien no sabiedrības zemākajiem slāņiem. Nebūt ne! Viņš bija ar augstāko izglītību, inženieris, uzņēmējs, līdz tam brīdim – praktizējošs katolis. Viņa jaunā mīlestība ir sieviete ar diviem bērniem no iepriekšējas laulības, kura par katru cenu gribēja dabūt kārtējo vīru. Ļoti žēl, bet tā ir realitāte. 

Skaidrs, ka spēja atturēties no intīmas tuvības sargā laulāto uzticību, īpaši sarežģītajās situācijās, piemēram, ilgas prombūtnes vai slimības gadījumā. 

Vīrs interpretē

Ja metodes tiek izmantotas pārdomāti, ikdienas novērojumos tiek iesaistīts arī vīrs. Tieši viņš interpretē simptomus, lai noteiktu auglīgo vai neauglīgo laiku. Šādā situācijā nav problēmu ar atturēšanos no intīmas tuvības.

Iedomāsimies šādu situāciju: svētdien vīrs skaidro sievai, ka viņi vēl nevar atļauties bērnu (pirmo vai kārtējo), kaut gan viņai ļoti gribētos... Tomēr vīrs piemin pārliecinošus argumentus, un sievai jāpiekrīt. Bet, teiksim, trešdien no rīta vīrs kā parasti pasniedz sievai termometru un pieraksta novērojumu rezultātus. Un viņš skaidri redz, ka šodien pastāv iespēja palikt stāvoklī. Vai šodien viņam vispār ienāks prātā doma par intīmajām attiecībām? Varbūt, taču viņš diez vai par to pat ieminēsies. Vīrs taču pats pirms trim dienām pārliecināja sievu, ka tas nav vajadzīgs... Tātad, mainot viedokli, viņš nonāktu pretrunā pats ar sevi. Viņš izskatītos muļķīgi. Nē, neviens vīrietis ar pašcieņu to nepieļaus. Tik tiešām, ja vīrs no paša rīt zina, ka šodien ir auglīga diena, un ja laulātie neplāno bērnu, tad normālam un domājošam cilvēkam būs pilnīgi skaidrs, ka tuvības šodien nebūs. Ja vīrs nav savlaicīgi noskaņojies intīmajām attiecībām, viņam nebūs grūti no tām atteikties. 

Pavisam savādāk izskatās situācija, ja vīrs nav informēts par sievas novērojumiem, kas tiek „slēpti”. Tas var izraisīt nesaprašanos. Vīrs no rīta neko nezina par auglību. Diena izdodas lieliska, viņam ienāk prātā ideja par seksuālo tuvību. Viņš visu ir pārdomājis, ieplānojis, pat iedomājies, kā tas izskatīsies. Viss ir kolosāli. Un vakarā viņš saka: „Mīļā, esmu visu sagatavojis, lai satiktos ar Tevi!”. Bet „mīļā” parāda savus pierakstus un atbild: „Tas ir izslēgts! Šodien ir auglīga diena, bet mēs taču neplānojam bērnu!”. Šeit var sākties problēmas, vīrs var pārdzīvot vai pat sadusmoties: „Es neticu Tavām metodēm! Tur noteikti ir kļūda!”

Tātad, rodas pilnīgi nevajadzīga spriedze. No tās var izvairīties, uzticot vīram simptomu pierakstīšanu un interpretēšanu. Protams, ka abi laulātie apspriež rezultātus, taču galīgo „spriedumu” par auglību vai neauglību izsaka vīrs. Kāpēc? Jo šāda pieeja paredz, ka viņš arī turpmāk būs atbildīgs un rūpēsies par sievu un bērnu. 

Mēģināšu izskaidrot, ar ko tas ir saistīts. Pirmkārt, vīriešiem ir labāk attīstītas „tehniskās” spējas, viņiem ir vieglāk saprast stingrus noteikumus, kas jāievēro izmantojot AAM. Otrkārt, vīrietim ir vieglāk pieņemt galīgo lēmumu. Sieviete bieži šaubās, nav pārliecināta par rezultātu. Treškārt, vīrietis, kas jūtas atbildīgs par tik svarīgu lietu, visu uztver nopietni, rīkojas sistemātiski un konsekventi. Tieši tas garantē dabisko metožu maksimālo efektivitāti. Un vēl – atļaujot vīram pieņemt lēmumu par tik būtisku lietu, sieva parāda, ka viņam uzticas. Bet uzticēšanās vienmēr stiprina cilvēka pašcieņu. Tāpēc jebkurš normāls cilvēks pēc tam cenšas apliecināt, ka ir uzticēšanās cienīgs. 

Tādējādi, ja vīrs, balstoties uz zināšanām, labu gribu un prātu, secina, ka šodien ir neauglīgā diena, viņš automātiski uzņemas atbildību par visām sekām. Piemēram, ja viņš ir kļūdījies un nepareizi interpretējis simptomus, viņš nevar pateikt, ka „vainīgs” ir kāds cits. Visbiežāk šādā gadījumā vīrs centīsies sevi attaisnot, pasakot sev un arī sievai, ka patiesībā nebūtu slikti, ja ģimenē būtu vēl viens mazulis. 

Pieredze liecina, ka šādā situācijā vīrs nemēģina pārmest sievai vai ieņemtajam bērnam. Rezultātā šī bērna dzīvība ir drošībā, kaut gan viņš tika ieņemts pretēji vecāku plāniem. Pētījumi pierāda, ka bērni, kuri tiek ieņemti dabisko metožu kļūdas rezultātā, parasti tiek pieņemti, atšķirībā no situācijām, kad grūtniecība iestājas, lietojot kontracepciju (jo tad sanāk, ka vainīgs ir kontracepcijas ražotājs, un vecāki parasti nevēlas atbildēt par citu cilvēku kļūdām)*. 

Cieņa pret bērnu

No psiholoģijas viedokļa ir viegli pierādīt, ka dabisko metožu lietošana māca cieņu un mīlestību pret bērnu. Tā māca sava veida pašuzupurēšanos bērna dēļ vēl pirms viņa ieņemšanas. Piemēram, laulātais pāris pašlaik neplāno grūtniecību, teiksim, sakarā ar veselības stāvokli vai materiālo situāciju. Iestājas auglīgās dienas. Laulātie labprātīgi, pēc savas izvēles, šajās dienās atsakās paust mīlestību viens otram caur seksuālo tuvību. Pat ja viņi to vēlas un apstākļi ir labvēlīgi, viņi tomēr atturas. Kāpēc? Protams, ka bērna dēļ, jo, pēc laulāto domām, viņam būtu slikti, ja viņš tiktu ieņemts tieši tagad. Vecāki rūpējas par bērna labumu, pauž bērnam mīlestību, kaut gan viņš pat vēl nav ieņemts. Jo grūtāk ir atturēties no intīmas tuvības šajās dienās, jo stiprāk šīs pāris mīl savu topošo bērnu. Bērns, kurš ir mīlēts, vienmēr ir drošībā, arī tad, ja viņš tiek ieņemts neplānoti, arī tad, ja ārsti prognozē, ka viņš būs slims (man ir zināmi gadījumi, kad pēc visai pesimistiskiem ārstu „pareģojumiem” un ieteikumiem pārtraukt grūtniecību piedzimst pilnīgi vesels bērns). 

*Neviena no ģimenes plānošanas metodēm (dabiskajām vai kontraceptīvajām) nenodrošina 100% efektivitāti. Taču zinātniskie pētījumi pierāda, ka AAM efektivitāte nav zemāka, piemēram, par hormonālo tablešu efektivitāti.

Avots: Jaceks Pulikovskis „Dzīvot saskaņā ar cilvēka dabu”, Minska 2004, augliba.lv

Foto: afgstudio.pl

Tulkoja Marks Jermaks

Priestera komentārs

Atdodiet ķeizaram to, kas ir ķeizara, un Dievam to, kas ir Dieva! Mt 22, 15-21