Dēmoniskās atklāsmes

Trešdiena, 31 Maijs 2017 21:34

Jēzus ticis pakļauts īpašiem kārdinājumiem. Tas gadījies arī svētajiem. Mēs sevi par svētajiem nesaucam, bet varam piedzīvot neparastus kārdinājuma stāvokļus. Protams, mūsdienu sabiedrībā, kas pēc definīcijas neatzīst garīgu spēku iejaukšanos ikdienas dzīvē, šīs atziņas var izklausīties provokatīvi. Tomēr... Evaņģēlijs runā par to, ka Jēzus tuksnesī redzējis sātanu un ar viņu sarunājies. (Lk 4,1-13) Šis nebija vienīgais precedents, jo vēlāk Jēzus atcerējies: "Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam!” (Lk 10,18) Tātad, šis ir precīzs apzīmējums par reāliem notikumiem – „Es redzēju”.

Tradīcija pret redukcionismu

Dažiem moderniem teologiem piemīt nosliece uz redukcionismu, selektīvi pieejot ļaunā gara tematikai. Viņi mēģina ignorēt dažus faktus no Evaņģēlija, kas neiederas viņu teorijās. Saskaņā ar tām sātans ir tikai abstrakta ļaunuma personifikācija, kas eksistē vienīgi cilvēku prātos.

Kristīgā tradīcija saka kaut ko citu. Piemēram, sv.Antonijs Lielais savas dzīves laikā vairakkārt piedzīvojis „demonofāniju”, t.i. dēmona parādīšanos. 18 gadu vecumā Antonijs baznīcā noklausījās lasījumu: "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs" (Mt 19,21), ko piepildīja visai radikāli: viņš pārdeva īpašumus un pēc īsas sarunas ar kādu pieredzējušu garīguma skolotāju aizgāja tuksnesī. Dzīvojot kādā senā kapā, Antonijs tika pakļauts kārdinājumiem, ko apraksta sv.Atanāzijs no Aleksandrijas, bīskaps un Baznīcas doktors.

Saskaņā ar sv.Atanāzija aprakstiem, Antonijs piedzīvoja vairākas vīzijas. Par Antonija garīgas cīņas lieciniekiem kļuva arī viņa biedri, kuri nogādāja vientuļniekam ēdienu. „Dēmoni biedē tos, kuri no viņiem baidās. Bet jūs pārmetiet krustu un ejiet drosmīgi! Bet viņus lieciet mierā, lai viņi plēšas savā starpā,” sacījis sv.Antonijs.

„Pirmkārt, jāņem vērā, ka dēmoni tiek saukti par dēmoniem ne jau tāpēc, ka tādi viņi tika radīti. Dievs nav radījis neko tādu, kas būtu bijis ļauns. Arī viņi bijuši labi, taču atkrita no Debesu gudrības un klaiņojuši pa zemi. Pagānus tie ievilinājuši ar iztēli, bet būdami skaudīgi pret mums, kristiešiem, izmanto visu, gribot mums kaitēt ceļā uz debesīm, lai mēs nenonāktu tur, no kurienes viņi pakrita,” skaidro sv.Atanāzijs.

Tāpat sv.Atanāzijs uzsver, ka dēmonu darbība sabrūk pateicoties lūgšanai, gavēnim un ticībai Dievam. Tomēr kristietim vienmēr jāpaliek nomodā. „Ja jau viņiem neizdosies pavedināt sirdi ar tiešo un nešķīsto iedarbību, tie uzbrūk citādāk. Tie biedē, izraisot halucinācijas, pārveidojoties un izliekoties par sievietēm, meža zvēriem, abiniekiem, milžiem vai karavīru pūļiem. Tomēr arī no šādām parādībām nav ko baidīties. Tie nav nekas un ātri izzūd, īpaši tad, ja kāds sevi pasargā ar ticību un krusta zīmi. Bet arī tad tiek uzbrukts citā veidā. Tie izliekas, ka spēj paredzēt nākotni, parādās milzīgā izskatā... lai tos, kurus nav spējuši maldināt ar domām, maldinātu ar šādām parādībām. Bet saskatot dvēseli, kas nodrošināta ar ticību un domām, kas pilnas cerības, tie atved savu valdnieku.”

Kārdinājums kā treniņš

Katra cilvēka mērķis ir atpestīšana. Tuksneša tēvu izteicienu pierakstos atrodam vārdus, kas tiek piedēvēti sv.Antonijam: „Paņem nost kārdinājumus, un neviens netiks atpestīts.” Cīņa ar sātanu un viņa kārdinājumiem ir nepieciešams mūka (arī jebkura cita kristieša) dzīves elements.

Garīgā cīņā stājamies pretī uzbrukumiem Kristus spēkā. Jau Kristus ienākšana pasaulē vien satriekusi sātanu un viņa varu. Tāpat Kristus sakāvis sātanu uz krusta koka. Līdz ar to mūsu ieroči ir:

Savienošanās ar Kristu. „Dēmoni bieži man uzbruka, tomēr es atkārtoju: „Nekas mani nespēj nošķirt no mīlestības pret Kristu.” Un tad viņi sakāvās savā starpā. Tomēr tas, Kurš viņus uzvarēja, biju nevis es, bet gan Kungs,” saka sv.Antonijs.

Jēzus Vārda spēks. Dēmoni atkāpjas, cilvēkam piesaucot Kunga Vārdu.

Drosme. Kristietis nedrīkst baidīties no ļaunā uzbrukumiem. Mums jāpatur prātā tas, ka mūsos ir klātesošs pats Kristus, Kuram dēmoni neko nespēj nodarīt. Saskatot cilvēkā bailes un paļāvības trūkumu, sātans uzreiz uzbrūk visvājākā vietā. „Apzīmogojums un mūris mums ir ticība mūsu Kungam,” sacījis svētais.

Miers. Atturēšanās no panikas. Dēmoni bēg prom no Antonija, nevis Antonijs no dēmoniem.

Uzticēšanās Dieva Garam, ko Antonijs sajuta ļoti skaidri. „Ja cilvēks vēršas pie Dieva savā vājumā, atgriešanas Gars nevis tikai ved viņu pie pārveidošanas, bet ļauj atpazīt visus nedraugus, kas apgrūtina atgriešanos un palikšanu labajā,” māca tuksneša tēvs. Tāpat Antonijs norāda, ka garīgajā dzīvē liela nozīme ir fiziskam darbam, kas pasargā cilvēku no nesakārtotām kaislībām.

Velns Dievmātes izskatā?

Dēmoniski uzbrukumi neattiecas tikai uz seno laiku vientuļniekiem. Plaši zināmas ir liecības par svētā tēva Pio garīgo cīņu, kas dažreiz izpaudās pat fiziskā veidā. Liecības par to sniedz, piemēram, slavenais eksorcists pr.Gabriēle Amorts, kurš vairakkārt apciemojis svēto mūku.

Ir zināms, ka tēvs Pio jau bērnībā piedzīvojis pārdabiskus ļaunā gara uzbrukumus. Svētais ticis pakļauts pat fiziskais vardarbībai, par ko liecināja vairākas brūces. Cīnoties pret sv.tēvu Pio, sātans pieņēma dažādus izskatus, cenšoties izraisīt bailes un ilūzijas. Jāuzsver, ka ļaunais gars parādījies pat Jēzus un Dievmātes, kā arī klostera priekšnieka un garīgā tēva izskatā.

Kā tad svētais tēvs Pio atšķirta maldīgas vīzijas no patiesām? Līdzīgi sv.Avilas Terēzei viņš pamanīja, ka piedzīvojot Dievišķās vīzijas, sākumā viņš sajuta nemieru, bet pēc tam, atklāsmei beidzoties, dvēselē iestājās dziļš miers. Nepatiesu atklāsmju gadījumā viss notika tieši otrādi: parādoties Jēzus vai Marijas izskatā, ļaunais iesēja maldīgu laimes sajūtu, taču pēc tam dvēselē palika vien rūgtums, skumjas un nomāktība.

Neviens cilvēks nevar izvairīties no kārdinājumiem, taču Baznīca mums dāvā visu nepieciešamo, lai kārdinājumus izturētu. „Kārdinājums jāuztver kā kaut kas pastāvīgs. Tās ir antropoloģiskas konstances, kas izpaužas cilvēka garīguma kontekstā,” secina rakstnieks, demonologs pr. Aleksandrs Posackis SJ.

Avots: Objawienia demoniczne, deon.pl

Publicitātes attēls

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 07 Jūnijs 2017 10:50

Priestera komentārs

Atdodiet ķeizaram to, kas ir ķeizara, un Dievam to, kas ir Dieva! Mt 22, 15-21