„Amoris Laetitia”: Vatikāns brīdina „aklos, kuri ved aklos”

Otrdiena, 07 Februāris 2017 20:22

/Marks Jermaks/

 

Nav pieļaujama situācija, kurā varētu izveidoties konflikts starp katoļu doktrīnu un sirdsapziņu, saka kardināls Gerhards Millers (Gerhard L. Müller), Ticības mācības kongregācijas galva, kliedējot bažas par Baznīcas nostājas maiņu attiecībā uz pieeju sakramentiem smaga grēkā stāvoklī.

Nesen publicētajā intervijā izdevumam „Il Timone” kardināls Millers faktiski atbild uz „Dubia”, kaut arī tieši nepiemin plašu rezonansi guvušo amata brāļu dokumentu. Kā jau esam rakstījuši, pretrunīgas apustuliskā pamudinājuma „Amoris Laetitia” („Mīlestibas līksme”) interpretācijas dažādās pasaules malās izraisījušas asas debates gan kardinālu un bīskapu, gan laju līmenī. Atsevišķās diecēzes pāvesta dokuments ticis uztverts kā atļauja pielaist pie svētās Komūnijas pārus, kuri dzīvo nesakramentālās attiecībās. Šajā sakarā novembrī tika publicētačetru kardinālu vēstule pāvestam Franciskam un Ticības mācības kongregācijas vadītājam.

„Dubia” autori atklāti norāda uz iespējamām pretrunām starp dokumenta teoloģisko un pastorālo sadaļu, kas līdz šim izraisījusi nemieru daudzos ticīgajos. Kardināli lūdz Francisku ar „jā” vai „nē” atbildēt uz jautājumu, vai dokuments atļauj grēksūdzi un svēto Komūniju personām, kuras dzīvo „atkārtotās attiecībās”. Tāpat, kardināli lūdz sniegt skaidru atbildi, vai šajā gadījumā ir spēkā morālās normas, kas bez jebkādām atrunām aizliedz ļaunu rīcību (pie tās varētu piederēt t.sk. laulības pārkāpšana, iesaistoties jaunās attiecībās).

Grēks nav savienojams ar žēlastību

Kardināls Millers kliedē ticīgo bažas par iespējamām „Amoris Laetitia” interpretācijām. „Nepastāv apstākļi, kuros laulības pārkāpšanas akts vairs nav smags grēks. Katoļu doktrīnā nav iespējams, lai nāvīgs grēks līdzpastāvētu ar svētdarošo žēlastību,” uzsver Millers.

Pēc kardināla teiktā, nav nekāda pamata interpretēt „Amoris Laetitia” atrauti no vispārējas Baznīcas mācības. Tiesa, Millers nenoliedz, ka faktiski tas jau notiek. „Man tas nepatīk un tas nav labi, ka daudzi bīskapi interpretē pāvestu savādāk. Pāvesta maģistēriju var interpretēt tikai pats pāvests vai arī Ticības mācības kongregācija,” saka Millers. Kardināls brīdina liberāli noskaņotos bīskapus nepārvērsties par „aklajiem, kuri ved aklos”.

Ticīgie, kuri dzīvo „atkārtotās attiecībās” bez laulības sakramenta drīkst nākt pie Komūnijas tikai tad, ja ievēro seksuālu atturību. Tas pilnībā saskan ar pāvesta Jāņa Pāvila II mācību, kas skaidri un nepārprotami izteikta dokumentā „Familiaris consortio”. Kardināls Millers kārtējo reizi apstiprina, ka Baznīcas pozīcija šajā lietā paliek nemainīga, piebilstot, ka sakramentu būtību nevar mainīt neviens – nedz eņģeļi, nedz pāvests, nedz sinode, nedz bīskapi.

Noslēgumā kongregācijas vādītājs aicina bīskapus un priesterus sludināt visu „Amoris laetitia” saturu, nevis gabalus, kas „izrauti no konteksta”.

Pretrunas paliek

Diemžēl nepietiekoši skaidri „Amoris laetitia” formulējumi, kā arī paša pāvesta Franciska un viņa līdzgaitnieku izteikumi kļuva par ieganstu atsevišķās diecēzēs propagandēt maldīgu uzskatu par katoļu doktrīnas maiņu.

Kā ziņo malydziennik.pl, Vācijas bīskapi sliecas „legalizēt” sv.Komūnijas pieejamību šķirteņiem, kuri dzīvo jaunās attiecībās, par ko liecina attiecīgā pastorālā vēstule. „Šķirtās personas, kuras dzīvo jaunās attiecībās, atsevišķos gadījumos var pielaist pie Komūnijas. Tomēr šīs lēmums nevar būt pārsteidzīgs, nepieciešams precīzs pašvērtējums un garīdznieka pavadība procesā, kas noved pie lēmumiem,” teikts bīskapu vēstulē.

Savukārt viens no Šveices bīskapiem Vitus Huonder publicējis vēstuli, kur stingri norāda, ka šādos gadījumos jābalstās uz objektīvām normām, nevis subjektīviem vērtējumiem. „Šķirto personu un jaunu civilo savienību gadījumā atslēga ir cieņa pret pastāvošajām laulības saitēm,” atgādina bīskaps Huonder. Praktiski tas nozīmē, ka garīdzniekam būtu jāizpēta, vai vīrietis un sieviete, kuri vēlas nākt pie Komūnijas, ir gatavi dzīvot atturībā kā brālis un māsa. Tā arī ir vienīgā iespēja dzīvot sakramentālu dzīvi, kas pilnībā saskan ar „Familiaris consortio”. Pretējā gadījumā pāris, kas, paliekot smagā grēkā, iet pie dievgalda, un garīdznieki, kuri šādu praksi pieļauj, uzņemas vēl vienu smagu grēku, kas ir zaimošana pret Kungu, Kurš ir klātesošs Vissvētākajā Sakramentā.

 

 

Foto: catholicismpure.files.wordpress.com

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 03 Jūlijs 2017 09:38