Četru kardinālu vēstule pāvestam Franciskam: “atšķetināt mezglus apustuliskajā pamudinājumā Amoris Laetitia”

Pirmdiena, 21 Novembris 2016 09:55

Vatikāns: Pastorālu rūpju motivēti, četri kardināli oficiāli lūguši Pāvestu Francisku “kliedēt neskaidrības”. Viņa apustuliskajā pamudinājumā ģimenēm Amoris Laetitia (AL), attiecinot lūgumu uz konkrētām rindkopām, kuras skar pretrunīgus tematus.

Tā kā Svētais Tēvs nav atbildējis, viņi publiski paziņo par savu “lūgumu atšķetināt Amoris Laetitia mezglus”. Četri kardināli – vācietis Valters Brandmillers (Walter Brandmüller), izcilais vēsturnieks un Vēstures Zinātņu Pontifikālās komitejas emeritus; vācietis Joahims Maisners  (Joachim Meisner), Ķelnes emeritus; amerikānis Reimonds Berks (Raymond Burke), Sentluisas emeritus un bijušais Supremum Tribunal Signaturae Apostolicae vadītājs, un itālis Karlo Kafarra (Carlo Caffarra), Boloņas emeritus, 2016. gada 19. septembrī nosūtīja vēstuli pāvestam Franciskam ar pieciem jautājumiem Dubia (no Latīņu valodas: ‘šaubas’) formā.

Vēstule un Dubia tika arī nosūtīti Kardinālam Gerhardam Milleram (Gerhard Müller), Ticības mācības kongregācijas prefektam.

 “Dubia is formāli jautājumi, kuri tiek adresēti pāvestam Franciskam un Ticības mācības kongregācijai, lūdzot izskaidrot konkrētus problemātiskos punktus mācībā un tās praksē”, kardināli paskaidroja 14. novembra oficiālajā paziņojumā ar nosaukumu ‘Meklējot skaidrību: lūgums atšķetināt mezglus Amoris Laetitia’. Jautājumi mudina uz atbildēm ‘jā’ vai ‘nē’, bez teoloģiskas argumentācijas, un tie pārstāv  sen pazīstamu veidu, kā izzināt apustulisko skatījumu.

Dubia mērķis ir meklēt skaidrību pretrunīgās AL 8. nodaļas interpretācijās, konkrēti 300.-305. paragrāfā, kurā tiek apspriests jautājums, vai atļaut šķirtajiem un civili otrreiz precētajiem katoļiem pieņemt sakramentus, kā arī tiek skarti citi fundamentāli kristīgi morālās dzīves principi.

“Daudziem bīskapiem, priesteriem un ticīgajiem šķeit, ka šie paragrāfi liek saprast vai pat tieši māca, ka Baznīcas disciplīna attiecībā uz šķirtajiem, kuri dzīvo jaunā savienībā, ir mainījusies, turpretī, citi, atzīstot skaidrības trūkumu, izteikumu nenoteiktību konkrētajās dokumenta sadaļās, strīdas, ka šīs pašas lappuses var tikt lasītas kā Baznīcas  līdzšinējās mācības turpinājums, un tas nozīmē, ka arī praksē nekas nav mainījies”,  dokumenta parakstītāji paskaidro.

Taču kardināli norāda, ka, neskaitot jautājumu, vai šķirtajiem, kuri noslēguši jaunu savienību, atsevišķos gadījumos drīkst pieņemt sakramentus, AL is vēl vairāk apspriežamu punktu.

Viņi apgalvo, ka “dokumenta interpretācija sevī ietver arī dažādas, pretējas pieejas kristīgajam dzīvesveidam”. Tādēļ, lai padarītu skaidrus jautājumus, kurus tie raksturo kā “ārkārtīgi svarīgas Baznīcas dzīves lietas”, tika lietota klasiska metode - Dubia.

Tā kā Pāvests nav atbildējis uz viņu jautājumiem, kas viņam tika nosūtīti šīgada 19. septembrī kardināli saka, ka tie ir nolēmuši informēt “visu Dieva tautu par šo iniciatīvu, piedāvājot dokumentu visā tā garumā”, lai “mierīgi un ar cieņu turpinātu pārdomāt un diskutēt”.

Dubia izvirzītie jautājumi

Pieci Dubia jautājumi ļoti precīzi atsaucas uz AL 300.-305. paragrāfu.

Pirmais jautājums prasa, vai “tagad kļuvis iespējams” šķirtām personām, kuras stājušās jaunā savienībā un tajā turpina more uxorio dzīvesveidu (t.i., stājas seksuālās attiecībās),  pieiet pie grēksūdzes sakramenta un tikt pielaistiem pie Svētās Komūnijas.

Otrais jautājums atsaucas uz tā sauktajiem vispārēji ļauniem darbiem, jautājot, vai joprojām ir spēkā  Svētā Jāņa Pāvila II Enciklikas Veritatis Splendor (nr. 79) mācība, kura pamatota Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā, runājot par absolūtu morāles normu eksistenci, kas aizliedz vispārēji ļaunu rīcību un bez izņēmuma atzīst to par nosodāmu.

Trešais jautājums vaicā, vai, atsaucoties uz AL (nr. 301), ir iespējams apstiprināt, ka persona, kura pastāvīgi dzīvo pretstatā Dieva likuma pavēlei, piemēram, laulības pārkāpšanas aizliegumam (Mat.19:3-9), atrodas attaisnojamā ierasta, smaga grēka situācijā. 

Ceturtais jautājums attiecas uz "apstākļiem, kuri mīkstina morālo atbildību" un jautā, vai AL gaismā joprojām ir spēkā Pāvesta, Svētā Jāņa Pāvila II Veritatis Splendor mācība, ka “apstākļi vai nolūki nekad nevar pārveidot objektīvi vispārēji ļaunu rīcību par ‘subjektīvi’ labu vai attaisnojamu kā izvēli”.

Visbeidzot, piektajā jautājumā kardināli vaicā vai “pēc AL (nr. 303) joprojām ir spēkā Svētā Jāņa Pāvila II Veritatis Splendor mācība (nr. 56), kura pamatota Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā ... un kura uzsver to, ka sirdsapziņa nekad nevar tikt pilnvarota attaisnot kādus izņēmumus absolūtajām morāles normām, kuras aizliedz objektīvi, vispārēji ļaunu rīcību.”

Taisnība. Mīlestība. Pienākums.

Četri kardināli uzsver, ka viņi rīkojas aiz “taisnības un mīlestības”.

 Aiz taisnības: "Ar mūsu iniciatīvu mēs atklāti atzīstam, ka Pētera kalpošana ir vienotības kalpošana un ka Pēterim, pāvestam, pieder ticības apstiprināšanas kalpojums.”

 Aiz mīlestības: "Mēs vēlamies palīdzēt pāvestam novērst šķelšanos un konfliktus Baznīcā, lūdzot viņam izskaust visu nenoteiktību.”

Viņi arī izceļ savu kā kardinālu pienākumu (noteiktu 349. kanonā) palīdzēt pāvestam “rūpēties par universālo Baznīcu.”

Savā 14. novembra paziņojumā četri dokumenta parakstītāji norāda: “Mēs ceram, ka neviens neizvēlēsies interpretēt šo jautājumu caur ‘progresīvs/konservatīvs’ paradigmu. Tas būtu nepareizi. Mēs esam dziļi noraizējušies par patieso dvēseļu labklājību, augstāko Baznīcas likumu; mēs nevēlamies veicināt nekādu politikas izpausmi Baznīcā.”

Viņi piebilst: “Mēs ceram, ka neviens mūs nepatiesi netiesās kā Svētā Tēva pretiniekus un kā cilvēkus, kuri nepazīst žēlsirdību. Tas, ko esam darījuši un darām, izriet no dziļas koleģiālas pieķeršanās, kas mūs vieno ar pāvestu, un no kvēlām raizēm par visiem ticīgajiem.”

Cieņas pilna vēstule pāvestam

Savā vēstulē Svētajam Tēvam četri kardināli izklāsta problēmu, norādot, ka “teologi un intelektuāļi ir ierosinājuši interpretācijas, kuras ir ne tikai atšķirīgas, bet ir arī pretrunīgas, pāri visam minot 8. nodaļu.” Turklāt, tie saka, ka “mēdiji ir uzsvēruši šo disputu, provocējot daudzus ticīgos neskaidrību, apjukumu un dezorientāciju.”

Viņi turpina izklāstu atzīstot, ka tie “kopā ar daudziem bīskapiem un priesteriem ir saņēmuši neskaitāmus lūgumus no dažādu sociālo slāņu ticīgajiem izskaidrot pareizo pamudinājuma 8. nodaļas interpretāciju.”

Tādēļ kardināli raksta: “Savas pastorālās atbildības un sirdsapziņas vadīti, vēloties iedzīvināt pēc iespējas vairāk sinodalitātes, uz ko Svētais Tēvs mūs aicina, mēs ar dziļu cieņu atļaujamies Jums lūgt, Svētais Tēvs, kā augstākajam ticības skolotājam, Augšāmceltā Kunga aicinātam, stiprināt savus brāļus ticībā, atrisināt neskaidrības un ieviest skaidrību, labvēlīgi dodot atbildi uz Dubia, kuru  esam pievienojuši šai vēstulei.”

 

Kardinālu vēstules un Dubia pilnais teksts: Vācu valodāAngļu valodā

 

 

 

 

Avots: Seeking Clarity: Four cardinals send plea to Pope Francis to “untie the knots in Amoris Laetitia”, aleteia.org

Tulkojusi: Daiga Kaša